Merkele vairs netic, ka iespējams vienoties par breksita nosacījumiem

© EP/SCANPIX/LETA

Vācijas kanclere Angela Merkele šorīt telefonsarunā ar Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu norādījusi, ka iespējamība, ka Eiropas Savienība (ES) akceptēs Džonsona piedāvāto breksita vienošanos, ir "ārkārtīgi mazticama".

Merkele norādīja, ka Ziemeļīrijai būtu uz visiem laikiem jāpaliek ES muitas savienībā, lai vienošanos varētu noslēgt. Džonsons šādam kompromisam nav gatavs.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks tikmēr aicinājis Lielbritāniju pateikt, ko tā vēlas panākt breksita jautājumā, piebilstot, ka runa nav par uzvaru "kaut kādās stulbās sacensībās par to, kurš ir vainīgs".

Tusks pārmeta Džonsonam, ka viņš neuztver sarunas pietiekami nopietni.

Anonīms avots britu valdībā atklājis, ka Džonsons darīs visu, lai novērstu breksita atlikšanu.

Žurnāls "British Spectator" citēja anonīmo avotu sakām, ka Džonsons nevēlas Lielbritānijas izstāšanos no ES bez vienošanās, bet uzskata, ka sarunas ar ES nevirzās uz priekšu.

"Ja turpmākajās pāris dienās šī vienošanās nomirs, tad tā netiks atdzīvināta," norādīja avots.

Gan Merkeles izteikumi, gan anonīmā avota ziņotais vedina domāt, ka šonedēļ ir Lielbritānijas un ES pēdējā iespēja panākt vienošanos par izstāšanās nosacījumiem.

Džonsona birojs nav nedz apstiprinājis, nedz noliedzis anonīmā avota ziņoto.

Lielbritānijas valdība šodien grasās publiskot plānu bezvienošanās breksita gadījumam.

Džonsons ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES ne vēlāk kā 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai būs panākta vienošanās ar bloku par izstāšanās nosacījumiem.

Taču Lielbritānijas parlaments ir pieņēmis likumu, kas paredz iespēju likt premjerministram lūgt ES atlikt breksitu, ja līdz 19.oktobrim netiks panākta vienošanās par izstāšanos. Džonsons nav paskaidrojis, kā domā izvairīties no šī soļa, ja vienošanos neizdosies panākt.

Politika

Diemžēl vairums mežu ugunsgrēku izceļas cilvēku rīcības dēļ. Turklāt runa ir arī par to, ka cilvēkos ir dusmas, viņi nezina, kā ar to tikt galā, un savas dusmas pauž, arī kaitējot dabai. Līdz ar to runa nav tikai par nejaušību, bet par to, ka tas notiek apzināti. Cilvēki ieliek kannas ar degvielu mežā un tās aizdedzina, gaida vēju, jo vējš padara ugunsgrēkus nekontrolējamus. Diemžēl statistika no Portugāles, Spānijas un Grieķijas liecina, ka meža ugunsgrēki sākas tieši vējainā laikā, intervijā aģentūrai LETA stāsta Mežu uzraudzības padomes (Forest Stewardship Council - FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns (Aidas Pivoriunas).

Svarīgākais