Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirmdien, tiekoties ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru, paziņos, ka Lielbritānija nav gatava atlikt breksitu uz vēl vēlāku laiku, atklājis avots Džonsona birojā.
Džonsonam šī būs pirmā tikšanās ar Junkeru, kopš viņš jūlijā stājās premjerministra amatā.
Džonsons tikšanās laikā uzsvērs, ka vēlas panākt vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) līdz 18.oktobrim, atklāja avots Dauningstrītā.
Ja to neizdosies panākt, Džonsons noraidīs visus piedāvājumus atlikt breksitu, un Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās.
Avots sacīja, ka Džonsons liks skaidri saprast, ka neatbalsta vairs nekādu breksita atlikšanu.
Džonsons un Junkers tiksies Luksemburgā un šajās sarunās piedalīsies arī EK breksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē, Lielbritānijas breksita ministrs Stīvs Bārklijs un Dauningstrītas padomnieks breksita jautājumos Deivids Frosts.
Intervijā telekanālam "Sky News" Bārklijs izteicies, ka sarunās par breksita vienošanos redzama "nolaišanās zona", piebilstot, ka daudz kas norisinās aizkadrā.
Lielbritānijas iekšlietu ministre Priti Patela raidorganizācijai BBC norādījusi, ka ir "piesardzīgi optimistiska" attiecībā un vienošanās panākšanu, lai gan Barnjē pagājušajā nedēļā paziņoja, ka optimismam nav pamata.
Džonsons ir solījis, ka valsts no ES izstāsies 31.oktobrī - ar vienošanos vai bez.
Taču Lielbritānijas parlaments ir pieņēmis likumu, kas pieprasa premjerministram lūgt ES atlikt breksitu, ja līdz 19.oktobrim netiks panākta vienošanās par izstāšanos.
Džonsons pirmdien publicētajā slejā laikrakstā "Daily Telegraph" norādījis, ka liels skaits deputātu "vienkārši cenšas sagraut breksitu". Viņš paudis pārliecību, ka joprojām spēj panākt vienošanos, un norādījis, ka smagi strādā, lai sasniegtu šo mērķi.
"Ja mēs spēsim panākt pietiekamu progresu nākamajās pāris dienās, es domāju doties uz izšķirošo samitu (..) un pabeigt vienošanos, kas aizsargās iedzīvotāju un pilsoņu intereses abās kanāla pusēs un abās robežas pusēs Īrijā," uzsvēris Džonsons.
Premjerministrs svētdien publicētā intervijā laikrakstam "Mail on Sunday" sacījis, ka viņš guvis "milzīgu progresu" ceļā uz breksita vienošanās panākšanu, un salīdzinājis Lielbritāniju ar amerikāņu komiksu un filmu supervaroni Halku.
"Jo niknāks Halks paliek, jo stiprāks Halks kļūst, un viņš vienmēr aizbēga, lai arī cik cieši viņš šķietami bija sasaistīts, un tas ir šīs valsts gadījums," skaidro premjers.
"Mēs izstāsimies 31.oktobrī, un mēs to panāksim. Ticiet man," piebildis Džonsons.
Mediji ziņo, ka Džonsons un viņa komanda apsver iespēju pēc breksita atstāt Ziemeļīriju ciešākās attiecībās ar ES nekā būs pārējā Lielbritānija. Džonsons cer, ka tādējādi būs iespējams atteikties no pagaidu risinājuma, kura mērķis ir novērst pēc breksita robežkontroles atjaunošanu uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju.
Taču Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partija (DUP), kas parlamentā atbalsta Džonsona vadītos konservatīvos, ir noraidījusi visus plānus, kuros Ziemeļīrijai būtu citādāks statuss attiecībās ar ES nekā pārējai Lielbritānijai.
Džonsons, kurš nesen apspriedās ar Vācijas, Francijas un Īrijas līderiem, intervijā "Mail on Sunday" sacījis, ka "notiek ļoti, ļoti labas sarunas par to, kā risināt Ziemeļīrijas robežas jautājumu."
"Kad es tiku pie šī darba, visi teica, ka izstāšanās vienošanās nosacījumos nevar būt pilnīgi nekādu izmaiņu," atgādinājis premjers. "Tagad viņi no šīs pozīcijas ir atvirzījušies."
Taču Junkers svētdien intervijā Vācijas radio joprojām sacījis, ka nav drošs, vai pagaidu risinājumam ir alternatīva.
Junkers norādījis, ka neviens patriotisks brits nevēlēsies bezvienošanās breksitu, jo tas atstātu valsti haosā. Viņš arī brīdinājis, ka laika paliek arvien mazāk.
Sniedzot Eiropas Parlamentam (EP) jaunāko informāciju par breksita sraunām, Barnjē pagājušajā nedēļā atzinis, ka Lielbritānija ir izrādījusi vēlmi kontaktēties intensīvāk, taču tikai nākamajās nedēļās būs skaidrs, vai Lielbritānija iesniegs konkrētus priekšlikumus rakstiski, ar kuriem iespējams strādāt.
