Gāzesvada "Nord Stream 2" projekta īstenotāji vērsušies Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesā ar prasību anulēt bloka jaunos gāzes tirgus nosacījumus, uzstājot, ka tie esot "diskriminējoši pasākumi", kas "nepārprotami izstrādāti un pieņemti, lai radītu nelabvēlīgu situāciju" gāzesvadam, kas pa Baltijas jūras gultni tiek būvēts no Krievijas uz Vāciju.
Krievijas valsts kompānijas "Gazprom" kontrolētais gāzesvada projekta uzņēmums "Nord Stream 2" piektdien paziņoja, ka izmaiņas noteikumos neatbilstot ES tiesiskajam principam par vienlīdzīgu attieksmi un proporcionalitāti.
"Nord Stream 2" prasība iesniegta ES Vispārējā tiesā Luksemburgā.
Aprīlī tika pieņemti grozījumi ES gāzes direktīvā, kas paredz, ka ES iekšējā gāzes tirgus nosacījumi nākotnē attieksies arī uz cauruļvadiem uz un no trešajām valstīm.
Tas sniegtu Eiropas Komisijai lielāku kontroli pār gāzes cauruļvadiem, tostarp "Nord Stream 2". Tāpat tas liegtu iespējas vienai un tai pašai kompānijai iegūt gāzi un pārvaldīt gāzesvadu. Par noteiktu maksu konkurentiem arī būtu iespēja izmantot gāzesvadu.
Pašlaik notiek darbi pie 1200 kilometru garā cauruļvada "Nord Stream 2" izbūves Baltijas jūras dzelmē.
Kritiķi uzstāj, ka cauruļvads palielinās Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem, kā arī kaitēs bloka austrumu dalībvalstīm un valstīm ārpus ES, piemēram, Ukrainai.
Savukārt gāzesvada atbalstītāji norāda, ka ir jānodrošina energoresursu piegādes, jo ES samazinās gāzes ieguve.
