Kariņš: Breksita jautājumā Latvijas un ES intereses sakrīt

Breksita vienošanās ir sabalansēta un tā nodrošinās Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sadarbību arī turpmāk, ceturtdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Eiropas Komisijas breksita sarunu vadītājs Mišels Barnjē.

Kariņš mediju pārstāvjiem uzsvēta, ka breksita jautājumā Latvijas un ES intereses sakrīt, proti, ja Lielbritānija izstājas no ES, tad tam jānotiek, ņemot vērā panāktās vienošanās.

"Visas ES dalībvalstis ir apstiprinājušas, ka šī vienošanās ir laba. Diemžēl Lielbritānija līdz šim nav bijusi spējīga izlemt - pieņemt vai nepieņemt vienošanās līgumu. Neatkarīgi no tā, kurš būs nākamais Lielbritānijas premjerministrs, ES mērķis nemainīsies. Es kā Latvijas valdības vadītājs pilnībā uzticos Barnjē sarunu turpināšanā, lai atrastu iespējas, kā Lielbritānija varētu pievienoties izstrādātajam vienošanās līgumam," pauda premjers.

Savukārt Barnjē atzina, ka viņš ceturtdien ticies ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP), Saeimas deputātiem, uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem, jo sarežģītajā sarunu procedūrā par breksitu ir vērtīgi, ka katra ES dalībvalsts var pauž savas bažas.

"Breksita jautājumā ES prioritātes ir nemainīgas - Lielbritānijai pametot ES, ir jāsaglabā bloka iedzīvotāju tiesības Lielbritānijā, tāpat vēlamies mieru un stabilitāti Īrijā, kā arī noturēt vienotā tirgus integritāti. Izstrādātā vienošanās ir sabalansēta un tā nodrošinās Lielbritānijas un ES sadarbību arī turpmāk," uzsvēra breksita sarunu vedējs.

Barnjē arī norādīja, ka ES ir divus gadus strādājusi ar Lielbritānijas valdību, nevis pret to. Viņš breksitu salīdzināja ar šķiršanās procesu. "Tas savā ziņā ir kā šķiršanās process, kas visām pusēm nozīmē daudz nezināmā. Tomēr ES atbalstītais līgums ir vienīgais, kas attiecas uz šo šķiršanos. Turpmākas sarunas ar Lielbritānijas jauno vadību var būt tikai par ES un Lielbritānijas sadarbību nākotnē, proti, pēc šķiršanās mums nāksies visu būvēt no jauna, tajā skaitā būs jārunā par sadarbību aizsardzības jomā, ārpolitikā un tirdzniecībā. Un ES ir atvērta sadarbībai ar jauno Lielbritānijas valdību, lai izstrādātu šo politisko deklarāciju," pauda Barnjē.

Viņš pauda cerību, ka vienošanās par izstāšanās notiks līdz šā gada 31.oktobrim. "ES ir darījusi visu, lai vienošanās notiktu. Ja tā nenotiks, tad tā būs Lielbritānijas izvēle," piebilda Barnjē.

Jau ziņots, ka Latvijas amatpersonas šodien tikās ar Eiropas Komisijas breksita sarunu vadītāju Mišelu Barnjē.

Lielbritānijas līdzšinējās premjerministres Terēzas Mejas un ES pērn panāktā vienošanās, ko Lielbritānijas parlaments trīs reizes noraidījis, paredz, ka izstājoties no ES, Lielbritānijai ir jāmaksā 39 miljardi sterliņu mārciņu (44 miljardi eiro).

Taču pēc vienošanās noraidīšanas Apvienotās Karalistes parlamentā, īpaši ņemot vērā Apvienotās Karalistes un Īrijas robežas jautājumu, abas puses vienojās pagarināt izstāšanos līdz šī gada 31.oktobrim.

Meja ir iesniegusi atlūgumu, jo nav spējusi īstenot vienošanos par valsts izstāšanos no ES. No 13.jūnija notika balsojumi konservatīvo partijas frakcijā vairākās kārtās par kandidātiem. Savukārt 22. jūlijā notiks konservatīvo partijas balsojums par visvairāk balsu guvušajiem kandidātiem - Borisu Džonsonu un Džeremiju Hantu.

Džonsons uzstāj, ka Lielbritānijai jāizstājas no ES 31. oktobrī, pat gadījumā, ja neizdosies panākt vienošanos ar ES. Savukārt Hants paudis gatavību vēlreiz lūgt izstāšanās termiņa pagarinājumu, ja tas būs nepieciešams.