Par pašreizējā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera pēcteci izvēlētajai Vācijas aizsardzības ministrei Urzulai fon der Leienai var nākties sastapties ar ievērojamu pretestību Eiropas Parlamentā, un vismaz pašlaik nav nekādu garantiju, ka viņas kandidatūra šim amatam tiks apstiprināta balsojumā, kas plānots pēc divām nedēļām. Eiroparlamentārieši norādījuši gan uz to, ka viņa nav bijusi starp savas partijas vadošajiem kandidātiem maijā notikušajās vēlēšanās, gan to, ka U. fon der Leienas sešus gadus ilgā darbība Vācijas aizsardzības ministra amatā tiek vērtēta ļoti pretrunīgi.
60 gadu vecās U. fon der Leienas kandidatūra parādījās, kā mēdz sacīt, kā velns no tabakdozes brīdī, kad uz trim dienām ieilgušā ES samita dalībniekiem kļuva skaidrs, ka nedz Eiropas Tautas partijas virzītajam Manfrēdam Vēberam, nedz sociālistam Fransam Timmermansam nav pietiekami liela atbalsta dalībvalstīs, lai kandidētu uz šo amatu. Interneta ziņu vietne Politico.eu raksta, ka ar ideju par U. fon der Leienas nomināciju klajā nācis Francijas prezidents Emanuels Makrons, bet balsojumā šo kompromisa kandidatūru atbalstījušas visas valstis, atskaitot Vāciju, kas atturējusies, pat neraugoties uz to, ka U. fon der Leiena ir viena no lojālākām valdošās Kristīgo demokrātu partijas (CDU) biedrenēm. Šāda rīcība saistāma ar diviem aspektiem - pirmkārt, Vācijas kanclere Angela Merkele jau iepriekš bija solījusi atbalstu Bavārijas Kristīgo sociālistu (CSU) pārstāvim M. Vēberam, kurš šajā kombinācijā pašlaik palicis bez augsta amata, bet, otrkārt, viņai nācies rēķināties ar to, ka pret U. fon der Leienu negatīvi noskaņoti ir valdošās koalīcijas partneri - sociāldemokrāti.
Politikā U. fon der Leiena nopietni iesaistījās vien 42 gadu vecumā, īsā laikā veicot strauju karjeras lēcienu. Kopš 2005. gada viņa ir A. Merkeles kabinetu neatņemama sastāvdaļa - ģimenes lietu ministre, veselības ministre, nodarbinātības ministre, bet kopš 2013. gada aizsardzības ministre, raksta AFP. Šīs desmitgades pirmajā pusē bija brīdis, kad U. fon der Leienu nopietni uzskatīja par A. Merkeles pēcteci partijas līderes un kancleres amatā, taču viņa allaž šīs baumas noliegusi un reiz paziņojusi: «Katrai paaudzei ir tikai viens kanclers. Manai paaudzei tā ir Merkele.» Kad pagājušajā gadā kļuva skaidrs, ka A. Merkele atkāpsies no CDU vadītājas amata, U. fon der Leienu kā nopietnu kandidāti uz to neviens vairs neuzskatīja, un arī viņa pati uz to netiecās, lai gan savulaik bija mēģinājusi pretendēt pat uz Vācijas prezidenta posteni.
Vācijā attieksme pret potenciālo Eiropas Komisijas vadītāju ir diezgan rezervēta. Savulaik viņai bija izdevies veikt diezgan nozīmīgas un veiksmīgas reformas, atbalstot jaunās ģimenes - tieši pēc U. fon der Leienas ierosinājuma tika pieņemts lēmums, kas pamudināja arī tēvus biežāk izmantot bērna kopšanas atvaļinājuma sniegtās iespējas. Taču viņas darbība aizsardzības ministres amatā tiek vērtēta kritiski, jo teju jebkuru problēmu ministre, kura šajā postenī ir jau sesto gadu, cenšas novelt uz saviem priekštečiem. Bet problēmu Bundesvērā netrūkst - karavīriem nav nepieciešamā ekipējuma (piemēram, ziemas drēbju un telšu), tehnika ir novecojusi tiktāl, ka daļa tanku un zemūdeņu atrodas permanentā remonta statusā, ministrijas noslēgtie līgumi par bruņojuma iegādi ir nepārprotami necaurspīdīgi, turklāt atklājies, ka ministrija šķērdējusi miljoniem eiro, maksājot nesaprotamiem konsultantiem, kuru padomu lietderība rada lielas šaubas. Beidzamo no pieminētajām problēmām pašlaik pēta īpaša Bundestāga komisija, kurai varētu rasties pretenzijas arī pret pašu ministri, raksta raidkorporācijas Deutsche Welle interneta mājaslapa. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka sešu gadu laikā aizsardzības ministrei tā arī nav izdevies atrast kopīgu valodu ar virsniekiem un karavīriem. U. fon der Leienas raksturīgākā iezīme ir sev padoto militārpersonu publiska kritika (piemēram, par to, ka kāds nav pamanījis, ka viņam pakļautais virsnieks pieslējies galēji labējam grupējumam) un atteikšanās no jebkādas atbildības uzņemšanās. Šajā gadā vien notikuši divi nozīmīgi incidenti - gaisā sadūrās Eurofighter iznīcinātāji un avarēja Vācijas armijas helikopters, bet ministres ieskatā tās ir «tehniskas problēmas», par kurām atbildība jāuzņemas visiem citiem, tikai ne viņai. Tajā pašā laikā U. fon der Leiena darījusi daudz, lai apturētu Vācijas armijas skaitliskā sastāva samazināšanu (izvirzot ideju, ka ne tikai jāatgriežas pie obligātās karaklausības, bet arī jāļauj Bundesvērā dienēt citu ES valstu pilsoņiem), kā arī iestājusies par to, lai valsts aizsardzības budžets sasniegtu vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, kā to nosaka NATO standarti. Amata specifikas dēļ par Eiropas nākotni (ja, protams, atskaita ciešāku sadarbību militārajā jomā, kas būšot vienkāršāka pēc gaidāmā Brexit) viņa daudz nav izteikusies, tomēr kādā no intervijām sacījusi, ka redz Eiropas Savienību kā federālu valsti - līdzīgu ASV. Lielai daļai jaunā Eiroparlamenta sastāva šī federālisma ideja varētu šķist nepieņemama, tādēļ ļoti iespējams, ka jūlija otrajā pusē ES valstu līderiem nāksies pulcēties uz kārtējo ārkārtas samitu, lai spriestu par kādu citu kandidātu Eiropas Komisijas prezidenta amatam.
