Kariņš: Leienas kandidatūra EK prezidenta amatam ir laba izvēle
Vācijas aizsardzības ministres, centriski labējās Eiropas Tautas partijas (EPP) pārstāves Urzulas fon der Leienas kandidatūra Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam ir laba izvēle, kas stiprinās Eiropu, otrdienas vakarā Eiropadomē panākto vienošanos EK prezidenta amatam virzīt Leienu komentēja Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pēc ES līderu samita premjers telefonintervijā aģentūrai LETA uzsvēra, ka Leiena stingri iestājas "par Baltijas valstu suverenitāti, aizsardzību, par sadarbību ar NATO un transatlantisko sadarbību, kas ir vitāli svarīgi mūsu valsts drošībai".
Turpretim sociāldemokrātu vadošā kandidāta, pašreizējā EK viceprezidenta Fransa Timmermansa nonākšana EK prezidenta amatā, kā tas izrietēja no Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska sākotnējā ierosinājuma, faktiski sašķeltu Eiropu, uzskata Kariņš.
"No visiem variantiem, kas tika pārrunāti, šis [Leienas virzīšana uz EK prezidenta amatu] ir nesalīdzināmi labāks variants," aģentūrai LETA teica premjers, uzsverot, ka Vācijas aizsardzības ministres kandidatūra nāks par labu gan reģiona drošībai, gan Eiropas vienotībai.
Ministru prezidents atzina, ka vēl pirmdienas vakarā sarunas par amatu sadalījumu likušās pilnīgi bezcerīgas, bet nepilnas diennakts laikā starp dalībvalstu vadītājiem panākts būtisks progress un vienprātība, par ko viņš ir ļoti gandarīts.
Pēc premjera domām, Vācijas aizsardzības ministres kandidatūra uz EK prezidenta amatu ir spēcīga, tomēr viņš atturējās izteikt prognozes par to, vai Leienas apstiprināšana EK prezidenta amatā Eiropas Parlamentā (EP) noritēs bez aizķeršanās.
ES līderu samitā panākto vienošanos par pretendentiem uz pārējiem bloka augstākajiem amatiem Kariņš pagaidām nevēloties detalizētāk vērtēt.
Kā ziņots, pēc trīs dienas ilgušām sarunām ES dalībvalstu līderi otrdien beidzot panākuši vienošanos par bloka augstāko amatu sadali.
Eiropadomes prezidents Tusks tviterī paziņojis, ka dalībvalstu līderi uz EK prezidenta amatu oficiāli izvirzījuši pašreizējo Vācijas aizsardzības ministri Leienu, kura pārstāv centriski labējo EPP.
Tusks piebildis, ka viņa paša pēctecis būs līdzšinējais Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, kas pārstāv liberāļus.
Lai Leiena kļūtu par EK prezidenti, viņas kandidatūra vēl ar vienkāršu balsu vairākumu jāapstiprina EP.
Taču lielākā daļa EP frakciju līdz šim ir uzstājusi, ka deputāti šajā amatā apstiprinās vienīgi pretendentu, kurš EP vēlēšanās startēja kā kādas partijas vadošais kandidāts, bet Leiena šim kritērijam neatbilst.
Sociālistu frakcijas priekšsēdētāja Irati Garsija jau atzinusi, ka Leienas izvirzīšana ir "liela vilšanās".
Saskaņā ar panākto vienošanos uz ES ārlietu dienesta vadītāju amatu izvirzīts sociālistu pārstāvis un pašreizējais Spānijas ārlietu ministrs Žozeps Borreljs.
Savukārt Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda izvirzīta uz Eiropas Centrālās bankas vadītāja amatu.
Viņa jau paziņojusi, ka "uz laiku" atkāpjas no sava pašreizējā amata.