Eiropas amatu meklējumos pavīd Dombrovska un Kariņa vārdi

Lielvaru līderiem turpinot stīvēšanos par Eiropas Savienības svarīgākajiem amatiem, arī mazajām valstīm nokritīs pa kādam graudam. Taču ne gluži kā aklai vistai. Latvijas piedāvājumā ir divi nopietni apsvērti kandidāti, ja būtu nepieciešams šāds kompromiss: atkārtoti darbam Eiropas Komisijā no Latvijas virzītais Valdis Dombrovskis un neoficiāli Eiropas Tautas partiju grupas diskusijās piedāvātais Latvijas premjers Krišjānis Kariņš.

Līdz ar virkni citu kandidātu abi Latvijas pārstāvji diskusijās par komisijas prezidenta amatu figurē tāpēc, ka Francijas līderis Emanuels Makrons nevēlas atzīt par labu esam vadošā kandidāta shēmu, kas pirms vēlēšanām bija sasolīta vēlētājiem.

Jāatgādina, visas partijas pirms vēlēšanām nosauca savus līderus, kas teorētiski var pretendēt uz prezidenta posteni. Attiecīgi partijai, kas saņēmusi visvairāk balsu, tagad pienāktos Eiropas Komisijas prezidenta amats. Vēlētāji lēmuši, ka Eiropas Tautas partiju (ETP) grupas monopolam jāturpinās, un tātad amats pienākas vācietim Manfrēdam Vēberam. Vēl par Eiropas Savienības topa amatiem cīnās sociāldemokrātu virzītais Franss Timmermanss un liberāļu kandidāte - pašreizējā konkurences komisāre - dāniete Margrēte Vestagere.

Par un pret vācieti

Francijas prezidents nevēlas apveltīt ar milzu ietekmi vēl vienu vācieti un uzstāj, ka komisijas prezidents tāpat kā agrāk jāizvēlas dalībvalstu līderiem pēc saviem ieskatiem. Par to tad arī visu nedēļas nogali un nakti uz pirmdienu turpinājās diskusijas Eiropadomes ārkārtas samitā Briselē. Neatkarīgi no rezultāta ir apsveicami, ka arī Latvijas politiķu vārdi tika piesaukti šo kuluāru sarunu gaitā.

Zinot Francijas noraidošo attieksmi pret Vēberu, jau laikus alternatīvs piedāvājums tika meklēts pašā ETP grupas iekšienē. Oficiāli līdz pat samita sākumam vadošā kandidāta vārds tā arī netika nomainīts. Taču jau vairākas dienas iepriekš starptautiskajā presē tika minēti alternatīvi kandidāti. Tas, ka to vidū ir Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, nav nekāds pārsteigums. Galu galā Latvijas valdība viņu pilnīgi oficiāli ir izvirzījusi darbam Eiropas Komisijā, turklāt neprecizējot konkrētu posteni. Sak, ko lielie brāļi iedos, būs labi. Taču pārsteigums ir Latvijas premjera vārda parādīšanās. Krišjānim Kariņam nav paša valdības pilnvarojuma doties strādāt uz Briseli. Tomēr arī viņa kandidatūra partijas iekšienē tiek izskatīta kā vērā ņemama alternatīva Vēberam. Savdabīgi, ka Eiropas Komisijas prezidenta izvēles procesā pats Kariņš ir viens no sarunu vedējiem, kam jāpārliecina pārējie kolēģi par Vēbera piemērotību.

Kariņš starptautiskā cieņā

Savu vārdu publikācijās par amatu dalīšanu premjers ir pamanījis. Kā pirms samita Neatkarīgajai vēstīja viņa birojs: «Respektablā laikraksta Financial Times žurnālisti ir apskatījuši vairākus Eiropas līmeņa politiķus, kurus ETP grupa varētu izvērtēt kā cienījamas kandidatūras Eiropas Komisijas vadītāja amatam, minot arī Krišjāņa Kariņa vārdu. Tas neapšaubāmi ir augsts mūsu valsts premjera novērtējums. Jāņem vērā, ka šobrīd izskan dažādas spekulācijas par iespējamiem kandidātiem pirms gaidāmās diskusijas Eiropadomē, kura sāksies sestdienas vakarā. Līdz tam dalībvalstu līderi turpina konsultācijas.»

Pieminētajā Financial Times rakstā Krišjānis Kariņš ir dāsni saslavēts par lielisku angļu valodu un bagātīgu darba pieredzi Briselē, taču šķērslis varētu būt fakts, ka bez viņa Rīgā izjuktu trauslā konservatīvā valdība.

Pieredzes bagāts eirokrāts ir Valdis Dombrovskis, taču viņam treknus mīnusus amatu sarunās noteikti ievilktu Spānija par veco Katalonijas stāstu un Itālija, kuras budžeta politiku Dombrovskis kā komisārs pērn bargi izkritizēja.

Ko dalīt vēl daudz

Amatu, kas pēc Eiroparlamenta vēlēšanām valstīm jāsadala, ir gana daudz. Vispirms jau pašā parlamentā jāievēlē prezidents, vietnieki un pastāvīgo komisiju locekļi. Tad jāieceļ ES Padomes prezidents. Rudenī jānomaina Eiropas Centrālās bankas vadītājs. Eiropas Komisijā jāieceļ 28 komisāri, prezidentu ieskaitot. Laika grafiks ir saspringts, tādēļ dalībvalstīm ir tik svarīgi laikus vienoties par kandidatūrām. Taču nav šaubu, ka sliktāku Eiropas Komisijas prezidentu par esošo - Žanu Klodu Junkeru - politiķiem neizdosies atrast. Viņa laiks ar mūžīgo žvinguli galvā un sājiem jociņiem vietā un nevietā ir pagājis.