Naktī ES finanšu ministri vienojas par eirozonas budžeta izveidi

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri piektdienas rītā vienojušies par eirozonas budžeta ieviešanas vispārējiem principiem, paziņojis Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

"Mēs šonakt paveicām to, kas mums bija izdarāms. Mēs esam radījuši īstenu eirozonas budžetu," pēc 12 stundas ilgušajām sarunām aģentūrai AFP pavēstījis Lemērs. "Pirmo reizi esam radījuši operatīvo budžetu, kas palīdzēs eirozonas valstīm tuvināties un kļūt konkurētspējīgākām."

"Pirmo reizi mēs sāksim domāt kā vienots bloks un koordinēt savu ekonomisko politiku," piebildis Francijas ministrs.

Panākto vienošanos tviterī atzinīgi novērtējis arī eirogrupas prezidenta Mario Senteno preses sekretārs, piebilstot, ka sīkākas vienošanās detaļas tikšot izklāstītas preses konferencē, kas paredzēta vēlāk piektdien.

Ar ideju izveidot atsevišķu eirozonas budžetu pirmais nāca klajā Francijas prezidents Emanuels Makrons, taču viņa ambiciozo projektu nācās ievērojami ierobežot, jo pret to iebilda vairākas dalībvalstis, īpaši Nīderlande, kas bažījās par līdzekļu aizplūšanu uz tādām finansiāli nestabilām valstīm kā Itālija, Grieķija un Spānija.

Tas, par ko ministri vienojušies, patiesībā pat netiek saukts par budžetu, bet gan par budžeta instrumentu konkurētspējas un konverģences veicināšanai. Tas faktiski būs fonds reformu atbalstam.

Neveiklā projekta pārdēvēšana veikta, piekāpjoties Nīderlandes prasībām, un Hāga tam piekritusi vienīgi ar nosacījumu, ka jaunā instrumenta mērogi būs visai pieticīgi.

Kāds avots Francijas delegācijā pavēstījis, ka konkrētais fonda apjoms tikšot noteikts vēlāk, taču par visiem citiem tā parametriem ministri esot vienojušies.

Vienošanos vēl oficiāli jāapstiprina dalībvalstu līderiem nākamnedēļ paredzētajā ES samitā.