Šogad notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startēja virkne ar politiskajām organizācijām, kurām ir "svaigi vēlētāji", norādīja sociologs Aigars Freimanis.
Viņš skaidroja, ka šajās vēlēšanās parādījusies ir jauna paradigma, proti, partijas, kas savādāk uzrunā savus vēlētājus. Attiecīgi šīs partijas uzrunā savus vēlētājus konkrēti par tēmām un nozarēm, piemēram, aizskarot sociālās tēmas, tādējādi mobilizējot vēlētājus, kas agrāk palika ārpus veco partiju interešu loka.
Freimanis gan atzina, ka arī jaunā paradigma "neradīja revolūciju", jo vēlētāju aktivitāte saglabājās samērā līdzīga iepriekšējām EP vēlēšanām 2014.gadā.
Tāpat sociologs norādīja, ka analizējot vēlētāju aktivitāti, nepieciešams ņemt vērā "slinkuma un ieinteresētības koeficentu, kā arī faktu, ka Rīgā vēlētājiem iecirkņi bijuši daudz tuvāk nekā reģionos." Tāpat, sociologa ieskatā, būtisks ir fakts, ka tieši Rīgā ir augstāka koncentrācija ar ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Komentējot kopējo vēlētāju aktivitāti, Freimanis norādīja, ka būtisku iespaidu uz to atstāja augstā vēlētāju aktivitāte iepriekšējas balsošanas laikā.
Sociologs arī atzina, ka vēlētāju aktivitāti ietekmēja sabiedriskā apziņa par EP darbību, kā arī tās distancētību no sabiedrības.
Jau vēstīts ,ka EP vēlēšanās nobalsojuši kopumā 471 132 cilvēki jeb 33,37% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.