NRA PĒTA: konflikts lauksaimniecībā - bites pret pesticīdiem
 
©Pixabay

Intensīvās lauksaimniecības pamatos ir iekodēta pretruna ar vides interesēm, jo svarīgi ir ražot pēc iespējas ātrāk un pēc iespējas lielās platībās, ko iespējams izdarīt, tikai bagātīgi lietojot indīgas ķimikālijas. Taču tās kaitē kukaiņiem apputeksnētājiem, bez kuriem augi nenes augļus.

Mēģinājumi Eiropas Savienībā, ja ne aizliegt, tad vismaz ierobežot pesticīdu un herbicīdu lietošanu turpinās jau gadiem, taču bagāto lauksaimnieku intereses arvien attālina brīdi, kad pārtika tiks iegūta videi draudzīgi. Šāds brīdis neizbēgami būtu saistīts ar pārtikas cenu celšanos.

Bišu vadlīnijas ir 2013. gadā Eiropas Komisijas izstrādāts dokuments, kas paredz apturēt pesticīdu lietošanu, ja pētījumi apliecina vielas kaitīgo ietekmi. Taču praksē šīs vadlīnijas nedarbojas. Tās atkal un atkal tiek pārskatītas, un pašlaik vairākuma dalībvalstu pozīcija ir par vadlīniju darbības daļēju atlikšanu līdz 2023. gadam. Līdz tam laikam jāizstrādā pesticīdu kaitīgās ietekmes novērtēšanas kārtība. Balsojums notiks jūlijā.

Respektīvi, vārdos valstis, un arī Latvija, saka - mēs raizējamies par bišu veselību. Bet darbos stiepj gumiju, tādējādi rūpējoties par intensīvo lauksaimniecību.

Neatkarīgajai paskaidro zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, Latvija dokumentā vēlas redzēt lielāku konkrētību - mērķus un sasniedzamos rezultātus: «Nevar vienkārši pieņemt, ka viss ir slikti!»

Ministrija varbūt arī nevar, savukārt Eiropas Parlaments un sabiedriskās organizācijas var.

Parlaments pērn pieņēma rezolūciju, ar ko pieprasa dalībvalstis darīt vairāk, lai aizsargātu bišu veselību, izskaustu viltojumus un atbalstītu biškopjus. Savukārt vides un biškopju organizācijas visā Eiropā vāca parakstus petīcijai par bišu aizsardzību no pesticīdiem. Pagājušajā nedēļā tā tika iesniegta dalībvalstu atbildīgajām iestādēm. Arī Latvijas Dabas fonds kopā ar sabiedrotajiem aiznesa uz Zemkopības ministriju. Bišu draugi neiedziļinās labumā, ko pārtikas tirgum nodrošina indīgu ķimikāliju pielietošana - daudz lēta ēdiena un lieli ienākumi lauksaimniekiem.

Viņi aizstāv bites.

Ik gadu aptuveni 600 000 ES biškopju saražo apmēram 250 000 tonnu medus. Ievērojams ir arī Latvijas pienesums, Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra statistiku Latvijā pašlaik reģistrētas 102 782 bišu saimes. Kopā ap 3000 dravu. Un vidē esošie pesticīdi tām rada kaitējumu. Dabas fonda eksperts Andrejs Briedis skaidro, ka bites spēj izturēt pesticīdu ietekmi, taču tikai tajā gadījumā, ja tās ir veselīgas, spēcīgas, paēdušas. Ja komplektā nāk vēl kāds negatīvs faktors, bite saindējas. Saimes spēj izdzīvot arī tad, ja daļa bišu iet bojā. Taču pēdējos desmit gados bišu mirstība ziemojot esot pieaugusi. Tā kā pesticīdu lietošana iet rokrokā ar intensīvo lauksaimniecību, mazinās arī augu sugu daudzveidība. Respektīvi, indes ir viens faktors no negatīvu apstākļu kopuma, kas ietekmē kukaiņus apputeksnētājus. Latvijā šādi ilgtermiņa pētījumi nav veikti, taču Vācijā konstatēts, ka kukaiņu masas svars vidē ir samazinājies par 75%. Tas ir ļoti daudz.

Protams, sabiedriskās organizācijas, cīnoties par saviem mērķiem, mēdz sabiezināt krāsas. Taču fakts, ka par bišu labklājību ir jārūpējas, nav apstrīdams. Lielākajai daļai augu ir nepieciešama apputeksnēšana, bet lielākajai daļai cilvēku uzturā nepieciešams tīrs nepiesārņots medus. Eiropas Parlaments savā rezolūcijā norādīja, ka bites ietekmē 76% pārtikas ražošanu Eiropas Savienībā, tāpēc nepieciešams aizliegt visus pesticīdus, kuru negatīvā ietekme uz bišu veselību ir zinātniski pierādīta, attīstot un popularizējot drošas alternatīvas lauksaimniekiem. Taču praksē šo apņemšanos ieviest ir pārāk sarežģīti, un arī Latvija no pilnīga atbalsta stingrām Bišu vadlīnijām vairāku gadu gaitā pārpozicionējusies uz atbalstu saudzīgai un pētījumos balstītai attieksmei pret pesticīdiem.