Pirms EP vēlēšanām reitingu līderos "Saskaņa", JV un AP

© F64 Photo Agency

Ja Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas notiktu aprīļa vidū, tad no partijām, kuras iesniegušas sarakstus vēlēšanām, populārākā būtu "Saskaņa" - par to balsotu 15% pilsoņu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", atsaucoties uz socioloģisko pētījumu centra SKDS jaunākajiem datiem.

Savukārt 11,7% balsotu par "Jauno Vienotību", 10,6% - par "Attīstībai Par", bet 8,2% - par nacionālo apvienību "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.

Tikmēr 5% vēlētāju savu balsi atdotu Latvijas Krievu savienībai, bet 4,5% - par partiju "Progresīvie".

Zaļo un zemnieku savienību atbalstītu 3,7%, Jauno konservatīvo partiju - 2,4%, Latvijas Reģionu apvienību - 1,7%, partiju "KPV LV" un partiju "Atmoda"- 0,6%, bet par "Latviešu nacionālistiem" un "Jauno saskaņu" - 0,2%.

Par "Rīcības partiju", "Centra partiju" un Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) aptaujātie iedzīvotāji nebija gatavi balsot.

Savukārt nav izlēmuši, vai arī grūti atbildēt uz jautājumu, par ko balsot, bijis 19,2% aptaujāto, bet vēl 16,3% pārliecināti, ka vēlēšanās nepiedalīsies.

Pētnieki ieskicējuši arī situāciju, ja tiktu ņemti vērā tikai tie vēlētāji, kas noteikti piedalīsies vēlēšanās. Šajā gadījumā pirmajā vietā izvirzās "Jaunā Vienotība" - par to balsotu 20,8% pilsoņu. Tālāk seko "Saskaņa"- 16,9%, "Attīstībai/Par!" - 14,9%, nacionālo apvienību "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 12,%, Latvijas Krievu savienība - 7%, "Progresīvie" - 6,2%, Zaļo un zemnieku savienība - 3,9%, Jaunā konservatīvā partija - 3,4%, Latvijas Reģionu apvienība - 2,4% un "Atmoda" - 0,8%.

Tālāk seko Latviešu nacionālisti, "KPV LV" un "Jaunā saskaņa", par ko balsotu 0,2%. Savukārt par "Rīcības partiju", "Centra partiju" un Latvijas Sociāldemokrātiskai strādnieku partiju iedzīvotāji nebalsotu.

No tiem, kas noteikti piedalīsies vēlēšanās, konkrētu atbalstāmo partiju nevarēja nosaukt 10,9% pilsoņu, uz jautājumu atbildot - "grūti pateikt".

EP vēlēšanas Latvijā notiks maijā nogalē, un no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti.

Politika

Pierobežas pašvaldības turpina aicināt pārskatīt skolēnu skaita kritērijus, kas noteiks, kuras skolas pilnā apmērā saņems valsts finansējumu pedagogu atalgojumam, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), atsaucoties uz ierobežoto budžetu, izmaiņas pagaidām neplāno, pirmdien izskanēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē.