Trešo reizi noraida "Breksita" vienošanos; Meja norāda uz "smagām" sekām

© EP/Scanpix

Lielbritānijas parlaments piektdien jau trešo reizi noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto "Breksita" vienošanos.

Šoreiz vienošanos atbalstīja 286 deputāti, bet 344 joprojām balsoja pret.

Meja jau norādījusi, ka šim balsojumam būs "smagas" sekas un ka Lielbritānijai draud aiziešana no Eiropas Savienības 12.aprīlī bez jebkādas vienošanās, jo nepietiks laika, lai apstiprinātu normatīvos aktus, kas ļautu izvairīties no bezvienošanās "Breksita".

Savukārt opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins kārtējo reizi pieprasījis Mejas atkāpšanos un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu.

Reaģējot uz Lielbritānijas parlamenta balsojumu, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks jau izlēmis 10.aprīlī sasaukts ārkārtas ES samitu.

Piektdienas balsojums nozīmē, ka Londona nav spējusi iekļauties iepriekšējā samitā noteiktajā termiņā, lai "Breksits" tiktu atlikta līdz 22.maijam, kad Apvienotā Karaliste varētu aiziet no bloka saskaņā ar novembrī panākto vienošanos.

Tagad vienīgā iespēja Mejai ir līdz 12.aprīlim lūgt "Breksita" atlikšanu uz ilgāku laiku, taču tad Lielbritānijai maija beigās nāksies piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.

Kārtējo reizi pārliecinošam deputātu vairākumam nobalsojot pret viņas panākto vienošanos, Meja atzinusi, ka Lielbritānijai tagad būs jāmeklē "alternatīvs ceļš".

Tas "gandrīz noteikti" ietver EP vēlēšanu rīkošanu, norādījusi Meja, lai gan iepriekš viņa paudusi viedokli, ka šī iespēja ir ļoti nevēlama.

Politika

Eiropas Savienības (ES) vadības līmenī ir izskanējis priekšlikums atvieglot ES budžeta deficīta ierobežojumus aizsardzības ieguldījumiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pieļauj izņēmumus valstu tēriņiem aizsardzībai. “Tas var sniegt būtisku labumu Latvijai un visai Eiropai. Šī iniciatīva ļaus straujāk attīstīt aizsardzības spējas, palielinot fiskālo elastību, kas ir īpaši svarīgi izaugsmei,” interneta vietnē “X” raksta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Bet, kas tieši jādara, kādus pasākumus veiks Ekonomikas ministrija, kas jādara valdībai – par to “nra.lv” saruna ar Viktoru Valaini.

Svarīgākais