EP vēlēšanas 2019: Savus kandidātus iesniegusi JV, ZZS un VL-TB/LNNK

© Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) šodien turpinājās deputātu kandidātu sarakstu pieņemšana 25. maija Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šodien savus deputātu kandidātu sarakstus iesniedza trīs partijas un partiju apvienības - “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Zaļo un Zemnieku savienība. Visos šodien iesniegtajos kandidātu sarakstos pieteikts maksimāli iespējamais kandidātu skaits - 16 kandidātu, kas ir divas reizes vairāk nekā no Latvijas Eiropas Parlamentā ievēlamais deputātu skaits.

Tādējādi Eiropas Parlamenta vēlēšanām līdz šodienai pieteikti astoņi deputātu kandidātu saraksti un 119 deputātu kandidātu.

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām turpināsies vēl trīs dienas - līdz 21. martam.

Ar visiem vēlēšanām iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām, ziņām par kandidātiem un statistiku iespējams iepazīties CVK Eiropas Parlamenta vēlēšanu vietnē https://epv2019.cvk.lv.

No 20. maija ar kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem vēlētāji varēs iepazīties arī vēlēšanu iecirkņos.

Iesniegt kandidātu sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām drīkst likumā noteiktā kārtībā reģistrētas partijas un partiju apvienības, kurās ir ne mazāk kā 500 biedru. Tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir Latvijas un citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā, ir reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un kuriem nav liegts kandidēt dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi ir. Deputātu kandidātam vēlēšanu dienā jābūt vismaz 21 gadu vecam.

Piekļuve CVK deputātu kandidātu sarakstu sagatavošanas lietojumprogrammai līdz šim izsniegta 16 partiju un partiju apvienību pārstāvjiem. Salīdzinājumam - 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 14 partijas un partiju apvienības, vēlēšanām tika reģistrēti 170 deputātu kandidātu.

Politika

Diemžēl vairums mežu ugunsgrēku izceļas cilvēku rīcības dēļ. Turklāt runa ir arī par to, ka cilvēkos ir dusmas, viņi nezina, kā ar to tikt galā, un savas dusmas pauž, arī kaitējot dabai. Līdz ar to runa nav tikai par nejaušību, bet par to, ka tas notiek apzināti. Cilvēki ieliek kannas ar degvielu mežā un tās aizdedzina, gaida vēju, jo vējš padara ugunsgrēkus nekontrolējamus. Diemžēl statistika no Portugāles, Spānijas un Grieķijas liecina, ka meža ugunsgrēki sākas tieši vējainā laikā, intervijā aģentūrai LETA stāsta Mežu uzraudzības padomes (Forest Stewardship Council - FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns (Aidas Pivoriunas).

Svarīgākais