Lielbritāniju pārņem "Breksita" atbalstītāju protesti

© Reuters/Scanpix

"Breksita" atbalstītājs Naidžels Farāžs plāno sestdien sākt 14 dienu protesta gājienu, lai atbalstītu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), bet šodien Anglijā atbalsta demonstrāciju "Breksitam" sarīkojuši zvejnieki.

Neliela zvejas laivu flotile iebraukusi Ņūkāslā pie Tainas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību "nāvessodam, ko [premjerministres] Terēzas Mejas izstāšanās vienošanās vai parlamenta locekļu aizkavētais "Breksits" izpildīs Lielbritānijas zvejniecībai un piekrastes kopienām".

Bijušais Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Farāžs ceturtdien pauda milzu sašutumu par deputātu lēmumu atbalstīt Mejas priekšlikumu "Breksitu" atlikt.

Mejas priekšlikums paredz līdz 20.martam sarīkot vēl vienu balsojumu par viņas panākto "Breksita" vienošanos, un ja vienošanās tiek apstiprināta, tad Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), kas paredzēta 29.martā, tiks atlikta līdz 30.jūnijam.

Meja brīdinājusi, ka gadījumā, ja vienošanās tiks arī trešo reizi noraidīta, var nākties lūgt ilgstošu "Breksita" atlikšanu, kas paredzētu arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rīkošanu Lielbritānijā maija beigās.

Farāžs, kurš pašreiz ir Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un politikas komentētājs, norādīja, ka Meja ir "50 reizes" solījusi, ka Lielbritānijas izstāsies no ES 29.martā.

"Mūsu politiķi ir melojuši mums atkal un atkal. Šis ir pēdējais salmiņš," paziņoja Farāžs, aicinot cilvēkus pievienoties viņa jaunajai "Breksita" partijai.

Mejas faktiskais vietnieks Deivids Lidingtons piektdien intervijā radio pauda cerību, ka Lielbritānija izstāsies no ES pēc iespējas ātrāk un darīs to organizētā veidā, ja likumdevēji trešajā balsojumā nākamnedēļ atbalstīs Mejas panākto "Breksita" vienošanos.

Plānots, ka Farāža iecerētais "Gājiens aiziešanai" sāksies sestdien Sanderlendā, kur 2016.gadā "Breksita" referendumā tika reģistrēts pirmais balsu vairākums par izstāšanos no ES, un noslēgsies 29.martā Londonā.

Politika

Diemžēl vairums mežu ugunsgrēku izceļas cilvēku rīcības dēļ. Turklāt runa ir arī par to, ka cilvēkos ir dusmas, viņi nezina, kā ar to tikt galā, un savas dusmas pauž, arī kaitējot dabai. Līdz ar to runa nav tikai par nejaušību, bet par to, ka tas notiek apzināti. Cilvēki ieliek kannas ar degvielu mežā un tās aizdedzina, gaida vēju, jo vējš padara ugunsgrēkus nekontrolējamus. Diemžēl statistika no Portugāles, Spānijas un Grieķijas liecina, ka meža ugunsgrēki sākas tieši vējainā laikā, intervijā aģentūrai LETA stāsta Mežu uzraudzības padomes (Forest Stewardship Council - FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns (Aidas Pivoriunas).

Svarīgākais