"Saskaņa" uz EP vēlēšanām iesniegusi maksimāli iespējamo kandidātu skaitu

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) šodien turpinājās kandidātu sarakstu iesniegšana 25. maija Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šodien savu kandidātu sarakstu vēlēšanām iesniedza "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija. Sarakstā pieteikts maksimāli iespējamais kandidātu skaits - 16 kandidātu jeb divas reizes vairāk nekā no Latvijas Eiropas Parlamentā ievēlējamais deputātu skaits.

Līdz ar to pašlaik Eiropas Parlamenta vēlēšanām iesniegti trīs kandidātu saraksti, kuros kopā pieteikti 48 deputātu kandidāti. Savukārt piekļuvi CVK kandidātu sarakstu sagatavošanas lietojumprogrammai pieprasījušas 13 partijas un partiju apvienības. Salīdzinājumam - 2014. gada EP vēlēšanās piedalījās 14 partijas un partiju apvienības, vēlēšanām tika reģistrēti 170 deputātu kandidātu.

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām turpināsies līdz 21. martam.

Ar vēlēšanām iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem, statistiku iespējams iepazīties CVK EP vēlēšanu vietnē https://epv2019.cvk.lv. No 20. maija ar kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem vēlētāji varēs iepazīties arī vēlēšanu iecirkņos.

Iesniegt kandidātu sarakstus EP vēlēšanām drīkst likumā noteiktā kārtībā reģistrētas partijas un partiju apvienības, kurās ir ne mazāk kā 500 biedru. Tiesības kandidēt EP vēlēšanās ir Latvijas un citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā, ir reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un kuriem nav liegts kandidēt dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi ir. Deputātu kandidātam vēlēšanu dienā jābūt vismaz 21 gadu vecam.

Kandidātu sarakstu iesniegšanu līdz šodienai CVK vēl pieteikušas:

18. martā pl.10.00 - Jaunā VIENOTĪBA

18. martā pl.11.00 - Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (saraksta iesniegšanas laiks pēc sarakstu iesniedzēju lūgumu mainīts, salīdzinot ar iepriekš ziņoto).

18. martā pl.12.00 - Latvijas Reģionu Apvienība

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais