Eiropas Komisija izbrāķē Latvijas sociālo politiku
Latvijas politiķi vairāk rūpējas par sevi un citiem bagātniekiem nekā par nabadzības riskam pakļauto sabiedrības daļu. Neilgā laika posmā saņemti atkārtoti pārmetumi par valstī nepareizi piekoptu sociālo politiku un cilvēkiem nedraudzīgu nodokļu reformu.
Eiropas Komisijas jaunākajiem secinājumiem drīzumā sekos arī konkrētas rekomendācijas, un no tām lielā mērā būs atkarīga nākamajā plānošanas periodā Latvijai pieejamā Eiropas fondu aploksne.
Viss ir minimāls
Jaunākajā EK ziņojumā par Latviju analizēti mūsu valsts sasniegumi 2018. gadā, kā arī salīdzināti iepriekšējie secinājumi līdz pat 2012. gadam. Ilgtermiņa rādītāji liecina par problēmām rekomendāciju izpildē. 84% rekomendāciju atrodas ieviešanas procesā. Tikai 10% rekomendāciju ieviestas pilnībā. 13% sasniegts ievērojams progress, 62% - redzams progress, bet 15% limitēts progress. Šī ir sausa birokrātiska statistika, taču tās pamatā konkrētas problēmas un grūtības, ar ko nākas saskarties Latvijas iedzīvotāju vairākumam - tam, kurš atkarīgs no valsts pārvaldes sekmēm. Secinājumus par Latvijas sniegumu rekomendāciju izpildē skaidroja EK Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Kužnieks, kā arī ekonomikas padomnieki Agnese Dagile un Mārtiņš Zemītis.
Jau aizpērn Latvijai tika norādīts, ka valstij vairāk jārūpējas par trūcīgiem cilvēkiem, jo turīgie par sevi paši spēj parūpēties. Ka jāmazina ienākumu nevienlīdzības plaisa. Tas pats no Eiropas Komisijas puses teikts arī pērn. Taču publiskotajos secinājumos šo rekomendāciju ieviešana apzīmēta ar sarkanu uz leju vērstu īkšķi un novērtējumu - minimāls progress. Minimālo ienākumu atbalsta sistēma valstī nav ieviesta. Minimālā pensija nav palielināta kopš 2006. gada un virkne pabalstu kopš 2009. gada, un arī pāris klāt pieliktie eiro neuzlabo trūcīgo cilvēku situāciju. 43,7% senioru ir pakļauti nabadzības riskam.
Nodokļu reforma nesekmīga
Sociālās jomas nabadzībai ir cieša saistība ar iepriekšējos pāris gados veikto nodokļu reformu. Kā skaidro Andris Kužnieks: «Reforma ierobežo fiskālo telpu un nepietiekami risina mazo algu problēmu - cilvēki nespēj izkļūt no nabadzības slazda.» Vienkāršākā valodā runājot, nodokļu reformas dēļ valdība iekasē mazāk naudas un attiecīgi nevar atļauties palielināt algas un pabalstus. To, ka nodokļu reforma vairāk kalpo bagātajiem, nevis trūcīgajiem, nule atzinis arī tiesībsargs. Neatkarīgā par to vakar jau rakstīja - Strādāt nozīmē palikt parādā valstij. Eiropas Komisijai par Latvijas nodokļu reformu sakāma tikai kritika. Zemo ienākumu saņēmējiem nodokļi nav samazināti. Komisijas ieskatā nodokļu slogs būtu pārceļams uz kapitālu un nekustamo īpašumu. Te gan jāatgādina, ka Latvijā atšķirībā no bagātās Eiropas īpašums vēl nav bagātības rādītājs, jo arī mazturīgam cilvēkam var piederēt dzīvoklis vai māja. Lielāks nodoklis viņa nabadzību tikai padziļinās. Bet tas tiesa, ka, piemēram, bagāti jūrmalnieki gan varētu maksāt vairāk. Šobrīd personas ienākumi nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā netiek ņemti vērā, turklāt kadastrālās vērtības ir iesaldētas kopš 2012. gada.
Neveselīga aprūpe
Eiropas Komisijas kritiku izpelnījusies arī veselības aprūpes reforma. Budžets tiek pakāpeniski palielināts, tas labi. Taču pakalpojumu kvalitāti un pieejamību nauda nav vairojusi. Un iepriekšējās valdības ieviestā divu grozu sistēma nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem pieejamību tikai samazina. Trāpīts jau atkal tiek trūcīgākajai sabiedrības daļai. Turklāt īpaši mums raksturīga problēma esot neveselīgais dzīvesveids, kas kopumā pasliktina darbaspēka spējas.
Kā daļēji sekmīgas novērtētas reformas izglītības sistēmā. Par maz profesionālās izglītības, par daudz naudas skolu uzturēšanā, nevis zināšanās. Un arī reformas valsts pārvaldē ir tikai daļēji sekmīgas tā iemesla dēļ, ka pārmaiņas faktiski neskar valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību. Tie dzīvo kā savā karaļvalstī.
Rezumējot Briseles novērojumus, ziņojumā atzīts, ka Latvija ir viena no valstīm, kuras ekonomika ES vidējam līmenim tuvojas visātrāk. Taču ir jārisina iedzīvotāju skaita samazināšanās problēma un jāpanāk, lai ekonomiskā izaugsme dod labumu visai sabiedrībai. Līdz šim Latvijas panākumi, pildot EK ieteikumus, «ir bijuši nelieli». Tātad vajag lielākus.
Jaunie ieteikumi tiks publiskoti maijā jūnijā, un tiem būs saistība ar tēriņiem, kādi Latvijai tiks atļauti nākamajā ES fondu piešķīrumā. Jau tagad zināms, ka EK rekomendētie prioritārie investīciju sektori Latvijai būs inovācijas, cilvēkkapitāls un reģionālā attīstība.
