Eiropas Savienības (ES) noteikumi par gāzes vadiem ir solis gāzes vada "Nord Stream 2" apturēšanai, pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV).
Viņa apsveic EP un Padomes pārstāvju panākto vienošanos par gāzes cauruļvadu darbības regulējumu, kas attieksies arī uz "Nord Stream 2". "Es ticu, ka šis regulējums ļaus stingri ierobežot "Nord Stream 2" un ir solis uz šī Eiropas drošībai kaitīgā projekta apturēšanu," uzsvēra deputāte.
Viņa atgādināja, ka EP ir vairākkārt aicinājis apturēt "Nord Stream 2". "Pateicoties Eiropas Tautas partijas grupas prezidenta Manfreda Vēbera nostājai un koordinatora, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) darbam, šis jautājums ir bijis augstu EP darba kārtībā," skaidroja politiķe.
Kalnietes izstrādātā rezolūcija par ES-Krievijas attiecībām, kuru pagājušajā nedēļā apstiprināja EP Ārlietu komitejā, arī aicina apturēt "Nord Stream 2", jo "tas apdraud ES iekšējo tirgu un neatbilst ES enerģētikas politikai un stratēģiskajām interesēm".
Jau vēstīts, ka EP un ES dalībvalstu pārstāvji panākuši provizorisku vienošanos par gāzes cauruļvadu darbības regulējumu, paredzot ES ekskluzīvas tiesības vienoties par cauruļvadu savienojumiem ar trešajām valstīm.
Vienošanās par gāzes tirgus noteikumu reformu tika panākta otrdien vēlu vakarā. Tā attieksies kā uz ES iekšējiem gāzes cauruļvadiem, tā arī uz cauruļvadiem no trešajām valstīm.
ES cauruļvadu darbību jau tagad regulēja noteikumi, kas liek nodalīt infrastruktūras un gāzes īpašumtiesības. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem šī norma attieksies arī uz cauruļvadiem, kas ES savieno ar trešajām valstīm. Noteikumi arī paredz iespēju noteikt izņēmumus, skaidroja birojā.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, valsts, kurā cauruļvads šķērso ES robežu, varēs noteikt atkāpi no ES noteikumiem, taču gala vārds par to piederēs Eiropas Komisijai (EK).
EK arī varēs ES dalībvalstīm atļaut uzsākt sarunas ar trešajām valstīm, ja vien šādas sarunas nebūts pretrunā ar ES likumiem vai neapdraudēs konkurenci vai piegāžu drošību. Pirms vienošanās parakstīšanas ES dalībvalstij būs jāsaņem EK atļauja.
EP deputāti sarunās arī panāca, ka vienošanās ar trešajām valstīm nevar kalpot kā iemesls direktīvas piemērošanas atlikšanai. ES dalībvalstīm būs deviņi mēneši, lai izdarītu attiecīgās izmaiņas savā likumdošanā.
ES dalībvalsts, kurā ES robežu šķērso jau izbūvēts gāzes cauruļvads, varēs piemērot atkāpi no jaunajiem noteikumiem, ja vien tas neapdraudēs konkurenci ES ietvaros. Atkāpi varēs piemērot gada laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā. Ja cauruļvads šķērso vairāku valstu teritoriju, ES dalībvalstij pirms atkāpes piemērošanas jāveic konsultācijas ar pārējām iesaistītajām valstīm.
Vienošanās jāapstiprina gan EP Rūpniecības komitejā (ITRE) un EP plenārsēdē, gan ES Padomē. Direktīva stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas ES Oficiālajā vēstnesī.
