Šodien spēkā stājas Eiropas Savienības (ES) un Japānas tirdzniecības nolīgums.
Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā, nolīgums ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumu tiek likvidēta lielākā daļa muitas nodokļu 1 miljarda eiro vērtībā, ko ik gadu maksā ES uzņēmumi, kuri eksportē uz Japānu. Kad nolīgums būs pilnībā īstenots, Japāna būs atcēlusi muitas nodokļus 97 % preču, ko importē no ES. Ar nolīgumu tiek atceltas arī vairākas senas netarifu barjeras, piemēram, apstiprinot automobiļu starptautiskos standartus.
Tas arī likvidēs šķēršļus galvenajiem ES pārtikas un dzērienu eksportētājiem nonākt pie 127 miljoniem Japānas patērētāju un palielinās eksporta iespējas vairākās citās nozarēs. Kad tiks īstenots viss nolīgums, ikgadējais tirdzniecības apjoms starp ES un Japānu varētu palielināties par gandrīz 36 miljardiem eiro.
Nolīgums arī ietver visaptverošu nodaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, ietver īpašus vienkāršošanas elementus attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem; nosaka ļoti augstus standartus nodarbinātības, drošuma, vides un patērētāju aizsardzības jomā, stiprina ES un Japānas apņemšanos ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu jomā, kā arī pilnībā aizsargā sabiedriskos pakalpojumus.
Attiecībā uz datu aizsardzību ES un Japāna šā gada 23. janvārī pieņēma lēmumus, kas atļauj personas datu brīvu un drošu plūsmu starp abiem partneriem. Tās piekrita atzīt viena otras datu aizsardzības sistēmas par līdzvērtīgām, kā rezultātā tiks radīta pasaulē lielākā drošas datu plūsmas telpa.
No šodienas provizoriski piemēro arī lielu daļu cita nolīguma - stratēģiskās partnerības nolīguma starp ES un Japānu. Minētais nolīgums, kas tika parakstīts pagājušā gada jūlijā kopā ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, ir pirmais divpusējais pamatnolīgums starp ES un Japānu un stiprina vispārējo partnerību, nodrošinot visaptverošu satvaru pastiprinātai politiskajai un nozaru sadarbībai un kopīgām darbībām kopīgu interešu jautājumos, tostarp risinot reģionālus un globālus izaicinājumus. Nolīgums stāsies spēkā, tiklīdz to būs ratificējušas visas ES dalībvalstis.
Lai izvērtētu sākotnējos īstenošanas mēnešus, 2019.gada aprīlī Briselē notiks pirmā ES un Japānas komitejas sanāksme. Paralēlajā ieguldījumu aizsardzības jautājumā turpinās sarunas ar Japānu par standartiem un domstarpību izšķiršanu ieguldījumu aizsardzības jomā - sarunu vadītāju sanāksme paredzēta martā. Abu pušu cieša apņemšanās ir pēc iespējas drīz panākt konverģenci sarunās par ieguldījumu aizsardzību, ņemot vērā to kopīgo apņemšanos veidot stabilu un drošu ieguldījumu vidi Eiropā un Japānā.
Ārlietu ministrijā (ĀM) iepriekš norādīja, ka nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.
Paredzams, ka nolīgums dos pozitīvu impulsu Latvijas kokrūpniecības, pārtikas ražošanas, ķīmisko vielu rūpniecības un farmācijas sektoriem, kas jau šobrīd ir starp vadošajām nozarēm Latvijas eksporta struktūrā uz Japānu. Kopumā ES-Japānas nolīgums sekmēs Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Japānas tirgū un veicinās vēl ciešāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču un pakalpojumu eksportu, gan piesaistot investīcijas no Japānas.
ES un Japānas tirdzniecības sarunas tika uzsāktas 2013.gada martā. 2017.gada 6.jūlijā ES un Japānas samita ietvaros tika panākta principiāla politiska vienošanās par tirdzniecības nolīguma galvenajiem elementiem, savukārt 2017.gada 8.decembrī tirdzniecības sarunas tika formāli noslēgtas.
