Pastāv salīdzinoši maza iespēja, ka pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panāktās vienošanās noraidīšanas Lielbritānijā varētu notikt vēl viens referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Māris Andžāns.
Viņš skaidroja, ka, arvien straujāk tuvojoties 29.martam, kad Lielbritānijai jāizstājas no ES, no visām pusēm pieaug spiediens uz Lielbritāniju. Pašlaik esot skaidrs, ka ar trešdien paredzēto Mejas uzticības balsojumu, kuru viņa, visticamāk, izturēs, nekas nebeigsies, prognozēja eksperts.
Vienlaikus LĀI pētnieks norādīja, ka tālākie varianti ir ļoti daudz, tādēļ ir grūti izteikt prognozes. Vēl viena referenduma rīkošanas iespējamību viņš vērtēja kā salīdzinoši zemu, jo nav skaidrs, kāds varētu būt šāda referenduma iznākums. "Lielbritānijas iedzīvotāji var vēlreiz nobalsot par izstāšanos no ES. Lai rīkotu šādu referendumu, vajadzētu būt pārliecībai, ka valsts palikšana ES tiktu atbalstīta," teica Andžāns.
Komentējot to, vai Lielbritānija varētu saņemt visu 27 ES dalībvalstu atbalstu gadījumā, briti vēlētos izstāšanos pagarināt, eksperts minēja, ka ES nav valstu, kas būtu ļoti apmierinātas, ka Lielbritānija izstājas no savienības, tādēļ pretimnākšana britiem no ES puses noteikti būs.
"Lai gan ES nostāja ir bijusi stingra, vienlaikus ES ir saglabājusi "nelielu koridoru" sarunām. Galvenie jautājumi ir izkristalizējušies, piemēram, Ziemeļīrijas un Īrijas robežas jautājums, kur līdz ar sarunu pagarināšanu varbūt tiktu meklēti kādi jauni risinājumi. Meja arī iepriekš izteicās, ka nāks klajā ar kādu jaunu piedāvājumu, un, lai to izteiktu, ir jārunā ar ES," uzsvēra LĀI pētnieks.
Viņš piebilda, ka ES, ņemot vērā britu nozīmi daudzās būtiskās jomās, nevēlas izstāšanos bez vienošanās, taču nevarot izslēgt, ka tāda notiks.
Kā ziņots, Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no ES balsojumā otrdienas vakarā atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.
Balsojumā pret Mejas panākto vienošanos opozīcijai pieslējās 118 premjeras pārstāvēto toriju, un normālā situācijā pēc šādas graujošas sakāves uzreiz sekotu premjera demisija.
Tomēr Meja uzreiz pēc balsojuma lika noprast, ka viņa amatu negrasās pamest. Premjerministre piedāvāja sākt starppartiju konsultācijas par turpmāko rīcību "Breksita" nodrošināšanai.
Gaidāms, ka Meja izturēs trešdien paredzēto neuzticības balsojumu, kuru ierosināja opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins. Balsojums gaidāms ap plkst.21 pēc Latvijas laika.
Taču gadījumā, ja Meja neuzticības balsojumā zaudēs, parlamentam būs 14 dienas, lai atrastu viņas pēcteci, kas baudītu likumdevēju vairākuma atbalstu. Pretējā gadījumā būs jāizsludina pirmstermiņa vēlēšanas.
Latvijas Ārlietu ministrija aizvadītajā nedēļā Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē informēja, ka, neskatoties uz to, vai Lielbritānija no ES izstāsies ar vai bez vienošanās, būs nepieciešams grozīt virkni Latvijas likumu un normatīvo aktu.
ĀM iepriekš brīdinājusi - ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, trīs gadu periodā Latvijas budžetā būs jāparedz papildus tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) iepriekš norādījis, ka patlaban tiek gatavots dokuments, kas paredzēs nodrošināt Latvijā dzīvojošo un strādājošo britu pilsoņu tiesības pēc "Brexit", un Latvija sagaida, ka tādas pašas garantijas tiks sniegtas arī par Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.
"Mums vēl nav skaidrība, ko Lielbritānija darīs tuvāko trīs dienu laikā, bet uzskatām, ka šāda politiska apņemšanās no abām pusēm varētu palīdzēt arī mūsu valstspiederīgajiem," uzsvēra Rinkēvičs, piebilstot, ka Lielbritānijas noraidītā vienošanās bija ļoti adekvāta Latvijas interesēm un valstspiederīgo statusam.
Lielbritānijai no ES jāizstājas 29.martā. Bez vienošanās par izstāšanās nosacījumiem ES noteikumi pārstās attiekties uz Lielbritāniju vienas nakts laikā.
