Par Eiropas Savienības prezidējošo valsti vakar kļuvusi Rumānija, kas šo pienākumu pildīs pirmo reizi kopš iestāšanās blokā 2007. gadā.
Starptautiskās ziņu aģentūras uzsver, ka Rumānijas prezidentūra iegadījusies brīdī, kad ES jārisina ļoti svarīgas problēmas (it kā kādreiz būtu bijis citādāk), taču šo uzdevumu pildīšanu var apgrūtināt iekšpolitiskās cīņas valstī - tās kreisā, populistiski un zināmā mērā eiroskeptiski noskaņotā valdība nepārtraukti konfliktē ar labēji noskaņoto prezidentu un pieņem likumus, kas nav pa prātam Briselei.
2019. gada pirmā puse ES būs ļoti nozīmīga, atgādina AFP. Pirmkārt, 29. martā savienību gatavojas pamest Apvienotā Karaliste, taču joprojām nav skaidrs, kā tas notiks un vai vispār notiks. Otrkārt, maija nogalē tiks ievēlēts jaunais Eiropas Parlamenta sastāvs, un pastāv lielas bažas, ka tajā savas pozīcijas nostiprinās spēki, kas vēlas, lai Brisele vismaz daļu pilnvaru atgrieztu nacionālajām valdībām. Un treškārt - līdz vēlēšanām vajadzētu panākt vienošanos par kārtējo ES ilgtermiņa budžetu, kura pieņemšanu apgrūtina dalībvalstu domstarpības par prioritātēm un nozarēm, kurām finansējumu nāksies apcirpt. Visi šie jautājumi ir risināmi koleģiāli, un prezidējošajai valstij šajā ziņā nekādu priekšrocību nav. Arī darba kārtības noteikšana lielā mērā ir valstu un valdību vadītāju veidotās Eiropadomes (un tās prezidenta Donalda Tuska) ziņā. Tomēr ES prezidentūrai ir ne tikai praktiska, bet arī simboliska nozīme, un ar to Rumānijai esot lielas problēmas - vismaz tā uzskata amatpersonas Briselē.
Pagājušā gada nogalē Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers intervijā avīzei Welt am Sonntag Rumāniju un tās premjeres Viorikas Dračilas valdību faktiski nolīdzinājis līdz ar zemi. Viņš pavēstījis, ka tehniskā ziņā Rumānija esot gana labi sagatavojusies prezidentūrai, taču ir šaubas, vai «valdība Bukarestē pilnībā izprot, ko nozīmē vadīt ES valstis». «Prātīga rīcība prasa vēlmi ieklausīties citos un spēcīgu vēlmi nolikt malā savas problēmas,» sacījis Ž. K. Junkers, acīm redzami nostājoties nevis Rumānijas valdības, bet gan prezidenta Klausa Johannisa pusē. Reuters atgādina - decembra vidū K. Johanniss paziņoja, ka Rumānijas kreisā valdība neesot gatava ES prezidentūrai, un aicināja to demisionēt. Opozīcijas partijām pat izdevās iniciēt balsojumu par neuzticības izteikšanu valdībai, taču šis ierosinājums prognozējami neieguva deputātu vairākuma atbalstu.
Beidzamos divus gadus Rumāniju pārņēmušas iekšpolitiskas cīņas, kurās ierakumu vienā pusē ir par eiropeisko liberāli uzskatītais prezidents K. Johanniss, bet otrā - valdošās sociāldemokrātu partijas līderis Liviu Dragneja. 2016. gadā viņa vadītā partija izcīnīja itin pārliecinošu uzvaru parlamenta vēlēšanās, taču tās līderis tobrīd jau bija notiesāts par referenduma rezultātu falsificēšanu un par premjeru kļūt nevarēja. Tas gan netraucē L. Dragnejam, kurš ir parlamenta apakšpalātas spīkers, faktiski vadīt valdību, jo premjera amatā kopš pagājušā gada sākuma iecelta viņam absolūti lojālā V. Dračila. Kā norāda AFP, tas zināmā mērā atgādina situāciju Polijā, kur valdošās partijas Likums un taisnīgums (PiS) līderis Jaroslavs Kačiņskis oficiāli nekādus amatus neieņem, taču kā pelēkais kardināls regulē visu politisko dzīvi valstī.
Pret L. Dragneju joprojām turpinās vēl divas tiesas prāvas - viena par amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, bet otra par ES struktūrfondu līdzekļu izkrāpšanu. Taču viņa kontrolē esošais parlaments šā gada pirmajos mēnešos grasās pieņemt likumu par amnestiju notiesātajiem politiķiem, kas teorētiski pavērs sociāldemokrātu vadītājam ceļu uz pašiem augstākajiem valsts amatiem. Pagājušajā gadā kreisais parlamenta vairākums jau paspēja akceptēt tieslietu sistēmas reformas, kurām Brisele devusi nepārprotamu vērtējumu - to ieviešana nivelēs tiesu varas neatkarību. Bet pagājušā gada nogalē organizācija Reporters Without Borders (RSF) izplatīja ziņojumu, kurā norādīts, ka Rumānijas valdība aktīvi vēršas pret tai nelojālajiem medijiem - tiekot izmantoti gan tādi paņēmieni kā žurnālistu iebiedēšana, gan valdībai nevēlamo preses izdevumu un televīzijas kanālu aplikšana ar papildu nodokļiem, raksta interneta ziņu vietne EUObeserver.
Starptautiskās ziņu aģentūras uzsver, ka Rumānijas neoficiālais vadītājs L. Dragneja faktiski kopē Ungārijas premjera Viktora Orbāna rīcību, pārmetot ES jaukšanos valsts iekšējās lietās un Rumānijas valdības lēmumu ietekmēšanas mēģinājumus. Tiesa, ir viena būtiska atšķirība. V. Orbāns ir uzskatāms par nacionālistu, kurš ungāru tautas intereses vērtē augstāk par ES kopējām interesēm, bet L. Dragneja šādu politisko kursu izvēlējies drīzāk konjunktūras vadīts. Lai gan Rumānija beidzamajā dekādē ir saņēmusi dāsnu ES finansējumu, sociāldemokrātu valdība cenšas uzsvērt, ka iedzīvotājiem par mazākiem komunālajiem maksājumiem un šāda veida pakalpojumu nodrošināšanu daudzos valsts reģionos jāpateicas tieši sociāldemokrātu vadītajai koalīcijai. Interneta ziņu vietne Politico norāda, ka L. Dragnejas un viņa partijas galvenā vēlētāju bāze ir laukos dzīvojošie trūcīgie cilvēki. Viņi nesaskata iestāšanās ES priekšrocības, pat neraugoties uz to, ka daudzi viņu tuvinieki devušies peļņā uz bagātākām savienības valstīm un ik gadu pārskaita uz dzimteni naudu, kuras apjoms ir aptuveni 2% no Rumānijas iekšzemes kopprodukta.
