Publicēta noderīga informācija Latvijas valstspiederīgajiem par imigrācijas tiesībām pēc "Brexit"

Latvijas vēstniecība Lielbritānijā publicējusi noderīgas interneta vietnes Latvijas valstspiederīgajiem par imigrācijas tiesībām pēc "Brexit", liecina vēstniecības publicētā informācija.

Attiecīgajā sadaļā iespējams atrast saites gan uz Eiropas Komisijas (EK), gan uz Lielbritānijas informatīvajiem un politikas dokumentiem. Latvijas valstspiederīgajiem iespējams iepazīties ar Lielbritānijas valdības politikas dokumentu par pilsoņu tiesībām arī situācijai, ja Lielbritānija pamet Eiropas Savienību (ES) bez vienošanās (tā saucamā "no deal" gadījumā).

Tāpat pieejama pamatinformācija par Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas reģistrācijas sistēmu "settled status" un "pre-settled status", kura ES pilsoņiem būs aktuāla arī "no deal" gadījumā. Iespējams iepazīties arī ar Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas izstrādātajām vadlīnijām lietvežiem, kas izskata "settled status" un "pre-settled status" pieteikumus. Vadlīniju pielikumā ir arī saraksts ar dokumentiem, kas var kalpot par pierādījumu rezidencei Lielbritānijā.

Sadaļā arī iespējams atrast informāciju par platformām, kurās var atrast sertificētus speciālistus imigrācijas jautājumos, labdarības organizācijas, kas piedāvā juridiskās konsultācijas, "Greater London Authority" platformu ar informāciju un ieteikumiem Londonā dzīvojošajiem ES pilsoņiem. Tāpat atrodams EK informatīvais ziņojums "Jautājumi un atbildes - ES un Lielbritānijas pilsoņu tiesības saskaņā ar 14.novembrī publicēto Izstāšanās līgumu" latviešu valodā un citi materiāli.

Jau vēstīts, ka Lielbritānija nākusi klajā ar ierosinājumiem imigrācijas ierobežošanai no ES pēc "Breksita", bet uzņēmēji brīdinājuši, ka valsts ekonomika nav gatava aiziešanai no bloka bez vienošanās.

Lielbritānijas iekšlietu ministrs Sadžids Džavids pavēstīja, ka ES valstu pilsoņiem, kas ieradīsies Lielbritānijā pēc "Breksita", būs nepieciešamas vīzas, un jaunā imigrācijas sistēma būs balstīta uz prasmēm, nevis pilsonību, līdz ar to ES valstu pilsoņi būs nostādīti vienā līmenī ar pilsoņiem no valstīm, kas neietilpst ES.

"Tā būs sistēma, kas samazinās neto migrāciju līdz daudz ilgtspējīgākiem līmeņiem," intervijā BBC radio sacīja Džavids, bet piebilda, ka konkrēta mērķa neto migrācijas samazināšanai nav.

Ministrs pauda cerību, ka jaunie pasākumi radīs lielāku spiedienu uz darbadevējiem, lai viņi darbiniekus vispirms meklētu vietējā darba tirgū. Priekšlikumi imigrācijas ierobežošanai acīmredzot domāti, lai nomierinātu stingrā "Breksita" piekritējus, kas atteikušies balsot par premjerministres Terāzas Mejas panākto "Breksita" vienošanos. Neto imigrācija pagājušajā gadā sasniedza aptuveni 280 000, kas bija par aptuveni 20 000 mazāk nekā 2014. un 2015.gadā.

Meja ir paziņojusi, ka balsojums parlamentā par "Breksita" vienošanos notiks janvāra vidū. Premjeres lēmums izpelnījies kritiku par to, ka viņa šādi cenšas piespiest parlamentu atbalstīt vienošanos, jo balsojums pārcelts tikai 10 nedēļas pirms 29.martā paredzētā "Breksita" - Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Situācijā, kad Lielbritānijas parlamentam neizdodas nobalsot par "Brexit" vienošanos, viens no reālākajiem scenārijiem varētu būt iepriekš noteiktā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) termiņa - 29.marta - pagarināšana, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" izteicās Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, politologs Andris Sprūds.

Pēc viņa teiktā, lai arī jauna "Brexit" referenduma rīkošana tagad ir kļuvusi ticamāka nekā jebkad iepriekš, tomēr tas būtu "neprāta darbs britu politiķiem", īpaši ņemot vērā to, ka līdz 29.martam atlicis ļoti maz laika.

"Es domāju, ka viens no variantiem ir, ka tomēr būs kaut kāda iepauzēšana ar to 29.martu," prognozēja Sprūds. Pēc viņa teiktā, visticamāk, šajā "Brexit" stadijā ir iespējams "nospiest pauzes pogu", jo neviena no pusēm īsti negrib, lai izveidotos ārkārtas situācija. "Kopumā visiem mums tas būtu neizdevīgi. Tā būtu zināma tirdzniecības un savstarpējo attiecību bremzēšanās," norādīja eksperts.