Vēstnieks: ES pozīcija sankciju jautājumā pret Krieviju ir vienota
Eiropas Savienības (ES) sankciju pret Krieviju atcelšana vai mīkstināšana tuvākajā nākotnē ir maz ticama, pieļāva Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
Vēstnieks uzsvēra, ka ES pozīcija sankciju jautājumā ir vienota. Viņš skaidroja, ka Krimas aneksija un vēlākā Krievijas rīcība atbalstot separātistus Ukrainā ir tādi starptautisko tiesību normu pārkāpumi, kurus Eiropa nevar izlikties aizmirstam un iet tālāk uz priekšu tā, it kā tas nebūtu noticis.
"Krievija tiek mudināta atgriezties pie sarunu galda, kas varētu rezultēties Minskas vienošanās izpildē. Tomēr šobrīd politiskais kalendārs ir sarežģīts, tādā izpratnē, ka Ukrainā būs prezidenta vēlēšanas un notiek citas lietas, kuras emocionālā līmenī ietekmē sabiedrisko domu Krievijā un Ukrainā, piemēram, Ukrainas neatkarīgās pareizticīgās baznīcas nostiprināšanās," sacīja Riekstiņš.
Šī iemesla dēļ nopietna atgriešanās pie Minskas vienošanās izpildes jautājumiem varētu notikt 2019.gada pavasara beigās, prognozēja vēstnieks, kurš uzsvēra, ka šobrīd neredz pamatu tam, lai ES vai NATO mainītu pozīciju fundamentālos jautājumos pret Krieviju.
Komentējot ES reakciju uz Krievijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā, diplomāts vērsa uzmanību, ka "kādam reakcija var šķist asa, bet citam liekas piezemēta", taču kopumā ES pieeja šobrīd koncentrējoties uz to, lai tiktu atbrīvoti arestētie Ukrainas jūrnieki un tiktu atbrīvoti kuģi.
"Krievija šobrīd pieturas pie vienotas pozīcijas gan prezidenta, gan citu amatpersonu līmenī, ka tas, kas tiek inkriminēts Ukrainai, ir valsts robežas pārkāpšana. Tiesvedība, kas ir uzsākta, noteikts atbildību vai to, kas ir konkrēts nodarījums," piebilda Riekstiņš.
Lai gan šobrīd ES netiekot skatīta kopīga sankciju saraksta paplašināšana, ir atsevišķas valstis, kas sankcijas piemērojušas, piemēram, Lietuva, taču Latvijā šobrīd nopietnas diskusijas par to nav, teica vēstnieks. Pēc viņa domām, ES sankciju sarakstu pret Krieviju nepaplašinās, tomēr to arī nevarot izslēgt, atkarībā no tālākās Krievijas rīcības.
Jau vēstīts, ka 13.decembrī ES līderi vienojās pagarināt Krievijai noteiktās sankcijas par agresiju pret Ukrainu.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Tāpat ziņots, ka Krievijas bruņotie spēki 25.novembrī Kerčas šaurumā sagrāba trīs Ukrainas jūras spēku kuģus, kas aizvesti uz Kerčas ostu Krievijas okupētajā Krimā. Sagūstītos 24 ukraiņu jūrniekus Krievija apcietinājusi uz diviem mēnešiem un nogādājusi Maskavā.
Saeima 13.decembrī pieņēma paziņojumu, paužot atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā. Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka "notikums 25.novembrī pie Kerčas šauruma", nav nejaušs gadījums, bet gan epizode plašākā Krievijas stratēģijā.
ES valstu un valdību vadītāji nosodījuši Krievijas agresiju pret Ukrainu Azovas jūrā. Noteikt jaunas sankcijas Krievijai saistībā ar novembrī notikušo uzbrukumu Ukrainas kuģiem Kerčas šauruma rajonā, ES aicināja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.
Lietuvas Migrācijas departaments pēc Ārlietu ministrijas lūguma paplašinājis savu Krievijas pilsoņu "melno sarakstu", iekļaujot tajā 20 personas, kas saistītas ar incidentu Kerčas šaurumā.
Arī ASV Senāts vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā nosodīta Krievijas "provokatīvā darbība" pret Ukrainu. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps pauda "dziļas bažas" par trīs Ukrainas karakuģu sagrābšanu Kerčas šaurumā.