ES līderi noraida Mejas atbalsta lūgumu "Breksita" vienošanās apstiprināšanai

Meja nedēļas sākumā atlika otrdien paredzēto balsojumu parlamentā par viņas panākto "Breksita" vienošanos, kam sekoja Konservatīvās partijas uzticības balsojums par viņas palikšanu toriju līdera amatā.

Lai gan Meja uzticības balsojumu izturēja, liela daļa konservatīvo deputātu parlamenta apakšpalātā joprojām iebilst pret viņas panākto vienošanos par izstāšanos no ES.

Meja lūdza pārējo 27 bloka dalībvalstu līderus sniegt viņai garantijas, ka vienošanās tekstā paredzētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst stingras robežas atjaunošanu starp Īriju un Ziemeļīriju, būs laikā ierobežots.

Meja apsolījusi, ka to 37% konservatīvo deputātu bažas par pretrunīgi vērtēto pagaidu risinājumu Īrijas robežas jautājumā, kas balsoja pret uzticības izteikšanu premjerei, tikšot uzklausītas.

Vienošanās kritiķi apgalvo, ka pagaidu risinājuma klauzula uz nenoteiktu laiku pakļaušot Lielbritāniju ES tiesību normām un neļaušot tai slēgt tirdzniecības līgumus ar trešajām valstīm.

Eiroskeptiski noskaņotie deputāti pieprasījuši izmaiņas pagaidu risinājuma klauzulā, kas nepārprotami noteiktu, ka tās darbība nevar turpināties bezgalīgi, un dotu tiesības Lielbritānijai vienpusēji no tās atteikties.

Meja pauda viedokli, ka viņa joprojām var panākt "Breksita" vienošanās apstiprināšanu parlamentā, ja ES līderi palīdzēs "mainīt priekšstatu, ka pagaidu risinājums var pārtapt lamatās, no kurām Apvienotā Karaliste nespēs izkļūt".

Tomēr pārējo dalībvalstu līderi, kā stāsta avoti ES, nav bijuši gatavi Meju uzklausīt. Vācijas kanclere Angela Merkele un citu dalībvalstu vadītāji Lielbritānijas premjerministri atkārtoti pārtraukuši, ar jautājumiem, ko viņa īsti vēloties.

Arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pēc saspringtajām sarunām paziņoja: "Mūsu britu draugiem jāpasaka, ko viņi grib, nevis jājautā, ko mēs vēlamies."

"Terēza Meja ir drosmīgi cīnījusies, taču diemžēl mēs neredzam rezultātu," piebilda Junkers.

Meja izteica ideju, ka varētu noteikt termiņu, kurā noslēdzams brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Lielbritāniju, ja tāds vēl nebūs panākts, kad beigsies pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Taču pārējo dalībvalstu līderi noraidīja iespēju noteikt kādus laika ierobežojumus, un pēc tam, kad Meja zāli atstāja, tie vienojās nākt klajā ar paziņojumu, ka "Brekisita" vienošanās nav pārskatāma.

Savukārt sākotnējā komunikē projektā iekļautā frāze, ka ES "ir gatava izvērtēt, vai iespējams sniegt kādas turpmākas garantijas" Īrijas robežas pagaidu risinājuma jautājumā, paziņojuma galīgajā versijā tika svītrota.

Meja ir paziņojusi, ka parlamenta balsojums par "Breksita" vienošanos notiks līdz 21.janvārim, un viņa apsolījusi deputātiem, ka līdz tam laikam tikšot panākta kāda Briseles piekāpšanās.

Savukārt Junkers paziņojis, ka gadījumā, ja Meja vēlas kādu atbalstu šajā jautājumā, viņai tuvāko nedēļu laikā jāizsaka kādi konkrēti priekšlikumi.

Tajā pašā laikā EK prezidents paziņojis, ka jau trešdien komisija publiskošot plānus, kā sagatavot uzņēmumus un pilsoņus situācijai, ja Lielbritānija nākamā gada martā aizies no ES bez vienošanās.

Junkers gan apsolīja, ka sarunas par jauno tirdzniecības līgumu sākšoties, tiklīdz Eiropas Parlaments (EP) un Lielbritānijas likumdevēji būs apstiprinājuši "Breksita" vienošanos.

Arī samita gala paziņojumā teikts, ka Īrijas robežas pagaidu risinājums tikšot piemērots tikai uz laiku un ka bloka dalībvalstis pielikšot pūles, lai jaunais tirdzniecības līgums ar Lielbritāniju tiktu noslēgts iespējami ātri.

Taču tās nav tiesiski saistošas garantijas, kādas pieprasa eiroskeptiski noskaņotie toriji un Ziemeļīrijas unionisti, no kuriem ir atkarīgs Mejas parlamentārais vairākums.