Sniega krabju lieta: Norvēģijā nespēj pieņemt lēmumu; paplašinās tiesnešu sastāvu
 
©Ekrānuzņēmums no avīzes

Norvēģijas Karalistes Augstākā tiesa piecu tiesnešu sastāvā nav spējusi izskatīt un pieņemt lēmumu strīdīgajā sniega krabju zvejas lietā, kuras priekšmets ir Latvijas un citu ES valstu tiesības uz šo resursu. Janvārī tiesa to skatīs vēlreiz – paplašinātā 11 tiesnešu sastāvā.

Arestētais Latvijas kuģis Senator šobrīd no aresta skaitās atbrīvots, taču zvejot tas nedrīkst, kamēr īpašnieki nesamaksās 200 tūkstošu eiro sodu. Savukārt soda maksāšana netieši nozīmētu vainas atzīšanu. Tāpēc juridiski stratēģisku apsvērumu dēļ kuģis tiek paturēts par tiesvedības ķīlnieku.

Ir vēl citas instances

Jāatgādina, šī stāsta centrā ir Eiropas Savienības zvejas tiesības jūras teritorijā apkārt Špicbergenas arhipelāgam. Neatkarīgā jau vēstīja, ka latvieši bija pirmie, kuri uz turieni devās pakaļ krabjiem, pirmie tur tika arestēti un attiecīgi pirmie uzņēmās cīņu ar Norvēģiju par krabju zvejas tiesībām. Faktiski tiesas procesā jānoskaidro divi jautājumi: pirmais - vai krabis ir sēdoša un šelfam piederoša suga vai tomēr migrējoša, tātad ir tāds pats zvejas objekts kā zivis. Un otrs - vai Parīzē slēgtais starpvalstu līgums, kas tā dalībvalstīm paredz vienlīdzīgas tiesības uz zveju Špicbergenas arhipelāgā, attiecas arī uz kontinentālo šelfu. Līgums ir vecs - slēgts 1920. gadā, bet joprojām spēkā esošs. Tas, piemēram, paredz visu valstu kuģiem brīvu pieeju publisko bezvadu telegrāfijas stacijām, kuras izvietotas arhipelāgā. Un arī zivis un krabji dalībvalstīm ir ne mazāk svarīgi kā pirms simt gadiem. Norvēģi šajā resursā negrib dalīties, jo krabju precedentam var sekot arī citu valstu pretenzijas uz naftu. Par to tad arī cīņa - publiskajā telpā, diplomātiskajos kuluāros un, protams, arī tiesu zālēs. Senatora īpašnieks Pēteris Pildegovičs pēc jauna sēdes datuma uzzināšanas skaidroja, ka mazajā sastāvā tiesa nav spējusi nonākt pie vienprātīga lēmuma, tāpēc nolemts lietu skatīt paplašinātā. Maza uzvara. Kas notiks tālāk? Latvijas zvejnieku interešu lobists un Saeimas deputāts Didzis Šmits Neatkarīgajai skaidro - ja tiesa lems mums par labu, cīņa būs uzvarēta, ja nē - tālāk sekos vēršanās starptautiskajā tiesā.

No tīkliem pie makšķeres

Līdztekus notiek vēl viena tiesvedība. To Latvijas valsts rosinājusi pret Eiropas Komisiju, jo tā nepietiekami aizstāv dalībvalsts intereses. Prasība esot pieņemt, un zīmīgi, ka Latvijas pretenzijām pievienojusies arī Spānija. Izredzes pārmācīt un likt Eiropas Komisijai aktīvāk rūpēties par dalībvalstu tiesībām uz sniega krabju zveju ir mazas, jo Eiropas Komisijas izpratnē tās pienākums ir aizstāvēt dalībvalstis, nevis garantēti sasniegt tām pozitīvu rezultātu. Taču arī šādi tiek izdarīts politisks spiediens.

Eiropas Savienība ar speciālu regulu atļāvusi šajos Špicbergenas ūdeņos zvejot sniega krabjus 20 kuģiem. No tiem 11 drīkst kuģot zem Latvijas karoga. Praksē tie bija astoņi kuģi - divas firmas. Kad Senatoru pērn arestēja, bizness apstājās. Tagad SIA Baltjūra-Serviss pie Āfrikas zvejo krietni lētākus krabīšus, bet SIA North Star Ltd pārorientējas uz garneļu zveju. Didzis Šmits skaidro, ka šie rezerves varianti ienesīguma ziņā esot tas pats, kas pāriet no zvejas ar tīkliem uz makšķerēšanu.

Ne tikai par krabi

Turpinoties tiesvedībām, gan Norvēģijā, gan Latvijā tiek veidota arī sabiedriskā doma - un atsevišķos medijos par sliktu Latvijas zvejniekiem. Pārmetumi ir par uzņēmēju saistību ar Krieviju, pārmetumi par nodokļu nemaksāšanu. Par to, ka viens jūrnieks noslīcis un saimniekiem it kā vienalga. Latvijas puse šo negatīvo fonu uzskata par norvēģu inspirāciju. Viņi, no vienas puses, nevēlas dalīties jūras resursā, bet no otras - arī negrib pieļaut lietas nonākšanu līdz starptautiskajai tiesai. Latvijas valdības rīcībā esot juridiska analīze, kas liecinot stipri vien par labu Latvijas un ES pozīcijai. Didzis Šmits atzīst: «Jautājums ir ne tikai par krabi. Jautājums, vai valdība iestājas par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Ja neiestāsies par krabi, tā necīnīsies arī par sliedēm, tiešmaksājumiem un visu pārējo.» Kad jaunievēlētajai Saeimai izdosies pagatavot jauno valdību, Špicbergenas sniega krabji neizbēgami nonāks tās darba kārtībā.