Turpinoties diskusijām par Eiropas Savienības nākamo daudzgadu budžetu, vienai nozīmīgai pozīcijai tajā ir izredzes uz grandiozu kāpumu. Pētniecības un inovācijas programmā Apvārsnis ieplūdīs vismaz simt miljardi eiro. Vienīgā nelaime, ka ar iepriekšparedzamu gultni Rietumeiropas virzienā, kas nav īsti labvēlīgi Latvijai.
Pašreizējā plānošanas periodā Apvārsnim ir atvēlēti 80 miljardi eiro.
Programma ir vērsta uz to, lai zinātniskos atklājumus pārvērstu inovatīvos produktos un pakalpojumos, kas radītu jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un uzlabotu cilvēku dzīvi. Programmas aprakstā minēts, ka Apvārsnis 2020 stimulē ekonomiku, stiprina ES zinātnes un tehnoloģijas bāzi un rūpniecisko konkurētspēju nākotnē, tiecoties uz viedāku, ilgtspējīgāku un iekļaujošāku sabiedrību.
Taču ķibele tāda, ka šis instruments, kas vērsts uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu pasaules mērogā, pagaidām stiprina tikai Rietumeiropu. Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš stāsta, ka no visas šīs milzīgās naudas tikai 4% ir tikuši Austrumeiropai. Bet lauvas tiesu esot paņēmusi Vācija un Lielbritānija, kur zinātnes jauda objektīvi ir lielāka.
Paplašināšana, nevis labdarība
Jaunajā ES plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam nabadzības mazināšanas jeb kohēzijas budžetā, kas ir Latvijas prioritāte numur viens, gaidāms kritums. Arī lauksaimniecības tiešmaksājumi, kas primāri interesē bagātos lauku zemju īpašniekus, nepieaugs. Toties pieaugs programma Apvārsnis, ko pagaidām nemākam sekmīgi izmantot. Eiropas Komisija piedāvā tās budžetu audzēt līdz 100 miljardiem, Eiropas Parlaments pat līdz 120 miljardiem. Savs vārds vēl jāteic ES Padomei, kas pārstāv valstu viedokli, taču skaidrs, ka pieaugums būs. Un šoreiz ar tādiem nosacījumiem, lai arī zinātnē un inovācijās mazāk spējīgās valstis, pie kurām pieder arī Latvija, varētu nokost no šī pīrāga lielāku daļu nekā iepriekš.
ES birokrāti to dēvē par paplašināšanu. Nauda jāpiešķir nevis tikai zinātnes top valstīm, bet jāizvieto, ņemot vērā ģeogrāfisko principu. Tā gan nebūtu labdarība, atmetot zinātnes naudu visādiem nespējniekiem. Politiskais mērķis esot samazināt spējīgu zinātnieku tieksmi doties uz Vāciju un panākt, lai Vācijas institūti dodas uz perifēriju - piemēram, sadarboties ar Latviju. Tā skaidro deputāts Kariņš, un viņš arī saskata virzienu, kādā Latvijas zinātniekiem vajadzētu vērst savas pētnieciskās intereses, lai piekļūtu lielajai naudai. Bet vēlāk no tā iegūtu arī industrija.
Perspektīvie zaļumi
Visam, kas saistīts ar zaļajām tehnoloģijām, atjaunināmiem energoresursiem un energoefektivitāti, turpmākajā desmitgadē būs garantēts noiets. Tas ir politisks lēmums, kas zinātniekiem un uzņēmējiem garantēs pieprasījumu. Eiropas Parlaments pēdējā sesijā ir apstiprinājis saistošus mērķus atjaunojamo resursu un energoefektivitātes jomā. Tie būtiski paaugstina obligātās prasības - līdz 2030. gadam abu mērķu īpatsvaram ES tautsaimniecības patēriņā jāsasniedz attiecīgi 32,5% un 32%. Un vēl ir jaunas prasības par biodegvielas izmantošanu transportā un valstu energoplāniem. Top daudzi dokumenti. Īsāk sakot, pieprasījums pēc jaunām tehnoloģijām būs garantēts, un zinātnieku rokās ir radīt tam attiecīgu piedāvājumu. Būtiski, ka Eiropas Savienība nodrošinās abas biznesam nepieciešamās sastāvdaļas - finansēs zinātni un politiski radīs ekonomisko potenciālu. «Iepriekšējos finanšu periodos Eiropas nauda tika ieguldīta mūsu ūdenssaimniecībā, ceļos, kultūras namos. Dzīvot ir kļuvis ērtāk. Bet tagad pienākusi iespēja pašiem nopelnīt naudu,» skaidro Kariņš. Labs piemērs esot Latvijā tapusi tehnoloģija vēja ģeneratoru rotoru spārnu tīrīšanai ar dronu palīdzību.
Lai pabarotu zinātni
Izglītības un zinātnes ministrija tik konkrēti savos plānos atbalstāmās nozares vēl neskata, taču ierēdņi sanāksmēs patiešām lobē instrumentus, kas vērsti uz zinātniskās izcilības dalīšanu un zināšanu plaisas samazināšanu dalībvalstu starpā.
Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadošais nozares eksperts Jānis Paiders stāsta, ka pašreizējā periodā Latvija no Apvāršņa kopējā finansējuma spējusi paņemt 0,15%, kas uz kopējā Austrumeiropas fona nav nemaz tik slikti. Tomēr tiesa, ka plaisa dalībvalstu starpā pieaug. Un tas notiek objektīvu iemeslu dēļ. Mūsu reģionā uzņēmējdarbībā pietrūkst augstākā līmeņa spēlētāju, kas finansētu zinātni. Tāpēc tas jādara valstij vai Eiropas Savienībai. Vecās bagātās valstis par šādu ideju neesot sajūsminātas, savukārt jaunās, Latviju ieskaitot, šobrīd strādā vienotā frontē, lai apmierinātu savu zinātnisko ēstgribu. Ja izdosies, tad arī industrija saņems nepieciešamo grūdienu.