Lielākā daļa no Eiropas Parlamenta (EP) Latvijai pieškirtajiem 17,73 miljoniem eiro pērnā gada plūdu radīto zaudējumu novēršanai paredzēti valsts meliorācijas sistēmu sakārtošanai, trešdien Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.
Savukārt apmēram četri miljoni eiro no EP piešķirtā finansējuma tiks novirzīti valsts ceļu infrastruktūras sakārtošanai.
Atbildod uz jautājumu, vai arī privātpersonas saņems minēto atbalstu, Jansone atbildēja noliedzoši, norādot, ka viss atbalsts attiecas tikai uz valsts īpašumiem un publisko infrastruktūru.
Jansone pastāstīja, ka jau ir identificēti attiecīgie projekti, kas par šo finansējumu ir jāīsteno, un īsā termiņā - 18 mēnešu laikā no finansējuma piešķiršanas brīža - tos plānots realizēt.
Jau ziņots, ka otrdien, 13. novembrī, EP apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem pagājušā gada vasaras nogalē un rudenī. Šie līdzekļi tiks piešķirti no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF).
ZM informēja, ka piešķirtos 17,7 miljonu eiro apmērā Latvija ieguldīs, lai nostiprinātu valsts autoceļu infrastruktūras ūdens atvades sistēmas, atjaunotu valsts nozīmes un pašvaldības meliorācijas sistēmas, piemēram, novāks apaugumus, tīrīs sanešus, atjaunos nogāžu stiprinājumus un bojāto drenu iztekas un drenu kolektoru iztekas. Tāpat līdzekļi tiks izmantoti, lai atjaunotu bojātās caurtekas, nostiprinātu aizsargdambjus.
Patlaban ZM gatavo informatīvo ziņojumu "Par finansiālo palīdzību Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda", kuru paredzēts novembra beigās iesniegt izskatīšanai valdībā.
ZM plāno finansējumu izmantot pilnībā noteiktajā termiņā, kas ir 18 mēnešu laikā no brīža, kad Eiropas Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu piešķirt visu palīdzības summu.
Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Aivis Vinces aģentūrai LETA norādīja, ka SM par piešķirtajiem līdzekļiem preventīvi nostiprinās tās pārraudzībā esošo objektu ūdens atvades sistēmas, lai izvairītos no iespējamiem riskiem valsts autoceļu bojājumu nodarīšanai nākotnē. Finansējums ūdens atvades sistēmu preventīvai nostiprināšanai SM plāno apgūt noteiktajā laikā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pagājušā gada augustā, septembrī un oktobrī Latvija piedzīvoja spēcīgas lietavas, kas īpašu postu nodarīja Latgalē. Plūdi izpostīja labības sējumus, kā arī radīja bojājamus meliorācijas sistēmām, ceļiem un dzelzceļiem.
Toreiz Dūklavs aģentūrai LETA sacīja, ka 2017.gada plūdi Latvijas lauksaimniekiem provizoriski ir radījuši 37,3 miljonu eiro zaudējumus.
Lauksaimnieki, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā bojā gāja lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, varēja pieteikties kompensāciju saņemšanai.
Lai kompensētu šo lietavu nodarītos postījumus, Latvijas valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tāpat no šīs budžeta programmas tika nolemts piešķirt 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.