Itālijas populistu valdība otrdienas vakarā atteicās mainīt savu lielizdevumu budžeta projektu, kuru oktobrī noraidīja Eiropas Komisija (EK), draudot ar finanšu sankcijām gadījumā, ja Itālija neveiks tajā izmaiņas.
Neraugoties uz EK spiedienu, Itālijas vicepremjers Luidži di Maio solīja neatkāpties no savas valsts plāniem nākamā gada budžeta jautājumā.
Neraugoties uz EK spiedienu, Itālijas vicepremjers Luidži di Maio solīja neatkāpties no savas valsts plāniem nākamā gada budžeta jautājumā.
"Budžets nemainīsies - ne tā bilancē, ne pieauguma prognozē. Mums ir pārliecība, ka šis budžets ir vajadzīgs valstij, lai tā atkal virzītos uz priekšu," pēc ministru sanāksmes sacīja di Maio, kurš vada populistiko Piecu zvaigžņu kustību (M5S).
M5S un otra valdošās koalīcijas partija Līga uzstāj, ka šāds budžets palīdzēs stimulēt izaugsmi eirozonas trešajā lielākajā ekonomikā un samazināt valsts parādu un budžeta deficītu.
EK bija devusi Itālijai laiku līdz otrdienai, lai valdība veiktu izmaiņas 2019.gada budžeta projektā, un brīdinājusi, ka pretējā gadījumā var tikt iedarbināta "pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra" (EDP).
Itālijas budžeta projektā ir paredzēts maksimālais budžeta deficīts 2019.gadam 2,4% no IKP apmērā, bet 2020.gadam - 2,1% no IKP apmērā. EK gan prognozē, ka Itālijas budžeta deficīts nākamgad pieaugs līdz 2,9% no IKP, bet 2020.gadā - līdz 3,1% no IKP, tādējādi pārsniedzot ES pieļaujamo 3,0% robežu.
Partijas Līga vadītājs Mateo Salvīni, kurš ir arī vicepremjers, pirmdien solīja "aizstāvēt budžetu kā regbija spēlē".
EK arī uzskata, ka Itālijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 1,2%, tomēr Itālijas nākamā gada budžets ir balstīts uz 1,5% izaugsmes aplēsēm.
Starptautiskais valūtas fonds (SVF) prognozē, ka Itālijas ekonomika 2020.gadā pieaugs par 1,0%, un savā jaunākajā ziņojumā par Itāliju ir skeptiski novērtējis tās reformu programmu.
Itālijas ekonomikas ministrs Džovanni Trija ir paziņojis, ka EK prognozes Itālijas ekonomikai nav pareizas.
Viņš ir sacījis, ka būtu "pašnāvība" mēģināt samazināt budžeta deficītu līdz 0,8% no IKP, kas bija iepriekšējās valdības izvirzīts mērķis. "Mums vajag izkļūt no vājas izaugsmes slazda," sacīja Trija.
Lielākā problēma ir Itālijas valsts parāds, kas pašlaik ir 2,3 triljoni eiro jeb 131% no IKP, tālu pārsniedzot ES maksimāli pieļaujamo 60% no IKP.
Soda nauda par atteikšanos pārskatīt budžetu varētu atbilst 0,2% no Itālijas IKP jeb apmēram 3,4 miljardiem eiro.
ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī ir paudis cerību, ka var tikt panākts kompromiss, lai sankcijas netiktu piemērotas.
