Latvija vēlas, lai Eiropas Komisija (EK) pieliktu papildu pūles, izvairoties no tirdzniecības domstarpību starp ASV un Eiropas Savienības (ES) tālākas saasināšanās, liecina Latvijas pozīcija gaidāmajā ES Ārlietu padomes Kopējās tirdzniecības politikas jautājumos sanāksmē.
Kā liecina izskatīšanai valdībā iesniegtais Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvais ziņojums, sanāksmes, kas notiks šī gada 9.novembrī, darba kārtībā iekļauti jautājumi par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) modernizāciju, aktuālajām ES tirdzniecības līgumu sarunām, ES likumdošanas aktu projektiem attiecībā uz ārvalstu tiešo investīciju skrīningu un horizontālajiem aizsargpasākumiem.
Kā liecina izskatīšanai valdībā iesniegtais Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvais ziņojums, sanāksmes, kas notiks šī gada 9.novembrī, darba kārtībā iekļauti jautājumi par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) modernizāciju, aktuālajām ES tirdzniecības līgumu sarunām, ES likumdošanas aktu projektiem attiecībā uz ārvalstu tiešo investīciju skrīningu un horizontālajiem aizsargpasākumiem. Tāpat EK informēs par tās ikgadējo ziņojumu par ES noslēgto tirdzniecības nolīgumu ieviešanu, savukārt sanāksmes darba pusdienās plānots pārrunāt ES un ASV tirdzniecības attiecības.
ASV tirdzniecības politika prezidenta Donalda Trampa vadībā joprojām saglabājas izteikti protekcionistiska un dienaskārtībā ir vēlme par katru cenu uzlabot ASV tirdzniecības bilanci pret pārējo pasauli, teikts ziņojumā. Papildus tērauda un alumīnija tarifiem abu pušu tirdzniecības attiecībās negatīvu kontekstu ienesa 23.maijā ASV uzsāktā izmeklēšanu par automobiļu importa ietekmi uz ASV nacionālo drošību, kas, līdzīgi kā alumīnija un tērauda gadījumā, var novest pie tā, ka ASV arī šajā ES eksportspējīgajā un svarīgajā nozarē varētu paaugstināt tarifus.
ASV administrācija 16.oktobrī ASV kongresam paziņoja par nodomu uzsākt tirdzniecības sarunas ar ES. "Tas nozīmē, ka ASV iekšējo procedurālu apsvērumu dēļ tirdzniecības sarunas starp ES un ASV faktiski varētu tik uzsāktas ne ātrāk kā 2019.gada 14.janvārī," uzsvērts ziņojumā. Tajā pašā laikā puses vēl līdz galam nav vienojušās par iespējamo sarunu tvērumu un vēl aizvien pastāv būtiska viedokļu atšķirība, piemēram, par to vai sarunās vajadzētu iekļaut lauksamniecības un automobiļu nozares, skaidroja ministrijā. Vienlaikus ASV Tirdzniecības sekretārs 16.oktobra vizītes Briselē laikā norādīja, ka ES "nedara pietiekami, lai izvairītos no tarifiem automašīnām".
Nesaistīti ar ES un ASV prezidentu tikšanās rezultātu jūlijā, dalībvalstis 19.oktobrī EK deva mandātu sarunām ar ASV par esošās augstas kvalitātes liellopu gaļas importa kvotas pārdali par labu ASV, nepalielinot kvotas kopējo apjomu. Šī iniciatīva no ES puses arī kalpo kā papildus elements pozitīvās darba kārtības uzturēšanai, teikts ziņojumā.
Latvija uzskata, ka ES un ASV ir aktīvi jāturpina uzsāktais darbs un pragmatiski jāstrādā pie tirdzniecības attiecību uzlabošanas, jo ilgtermiņā abām pusēm ir svarīgi saglabāt ciešas Transatlantiskās attiecības. Latvijas ieskatā svarīgi ir saglabāt ES vienotību attiecībās ar ASV. Latvija sagaida, ka dalībvalstis tiks pietiekami iesaistītas sarunu sagatavošanas procesā, tādejādi veicinot līdzsvarotu, PTO noteikumiem atbilstošu un visām iesaistītajām pusēm pieņemamu rezultātu panākšanu.
Latvijas pozīcijā par EK ziņojumu par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu, Latvija norāda, ka EK ziņojumi ir nozīmīgi plānojot turpmākās brīvās tirdzniecības nolīgumu slēgšanas un īstenošanas aktivitātes. Latvija uzskata, ka prioritāte un pūles, kas veltītas brīvās tirdzniecības nolīgumu piemērošanas veicināšanai, ir vienlīdz svarīgas jaunu nolīgumu slēgšanai. Šajā jautājumā būtiska loma un atbildība ir gan EK, gan dalībvalstīm.
"Latvija ikdienā strādā ar pieejamajiem instrumentiem, lai skaidrotu uzņēmējiem un sabiedrībai tirdzniecības nolīgumu piedāvāto iespēju izmantošanu, un to turpinās. Tomēr vienlaikus Latvija ir ieinteresēta ciešākā sadarbībā ar EK, tai skaitā informēšanas un izglītošanas materiālu un aktivitāšu nodrošināšanā uzņēmējiem, kā arī konsultācijās ar citām valstīm par to labajām praksēm," teikts ziņojumā.
Viedoklī par regulas projektu par ārvalstu investīciju izvērtēšanu Latvija kopumā atbalsta darbu pie regulas projekta un centienus panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu (EP). Vienlaikus Latvijai ir bažas par trešā scenārija piemērotību investīciju skrīninga gadījumu izskatīšanai, kā arī EP vēlmēm skrīninga procesos vairāk iesaistīt sociālos partnerus un trešās puses. Diskusijas par šiem jautājumiem ir jāturpina, uzskata Latvija. Tāpat Latvijai ir svarīgi nevajadzīgi nepagarināt investīciju izvērtēšanas un komentāru sniegšanas termiņus, lai garantētu tiesisko noteiktību investoriem.
Pozīcijā par horizontālas divpusējas aizsardzības pasākumu regulas projektu Latvija kopumā atbalsta EK piedāvāto pieeju, saskaņā ar kuru šāds vienas horizontālas regulas risinājums ļaus īstenot vienotu pieeju aizsargpasākumu īstenošanā attiecībā uz visiem ES tirdzniecības nolīgumiem, nodrošinās lielāku tiesisko skaidrību un efektīvāku aizsargpasākumu īstenošanu, kad tam radīsies pamats. Šāda pieeja arī atvieglotu un sistematizētu ES normatīvo aktu sistēmu šajā jomā. Projektam atbalstu kopumā ir paudušas arī visas pārējās ES dalībvalstis.
Sanāksmes sadaļā par aktuālākajām ES divpusējām tirdzniecības sarunām Latvija paudīs uzskatu, ka ES ekonomiskajai izaugsmei ir svarīga reģionālo un divpusējo tirdzniecības attiecību veicināšana ar esošiem un jauniem partneriem, modernizējot vai slēdzot jaunus brīvās tirdzniecības nolīgumus. Latvija atbalsta EK centienus šobrīd notiekošajās tirdzniecības sarunās ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Čīli, Indonēziju un Mercosur valstīm, kā arī atzinīgi vērtē nesen panāktās vienošanās, tajā skaitā ar Japānu, Singapūru, Vjetnamu un Meksiku.
Sarunās par divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem Latvijas ieskatā kopumā ir jāvienojas par tirgus pieejas uzlabošanu precēm, pakalpojumiem, un valsts iepirkumiem, kā arī jāsamazina netarifu barjeras un jāatceļ ierobežojumi ārvalstu investoriem. Vienlaikus tirdzniecības sarunu rezultātam ir jāatbilst ES un Latvijas ekonomiskajām interesēm, tajā skaitā nepieciešamībai pēc zināma ES tirgus aizsardzības līmeņa sensitīvajiem produktiem, piemēram, lauksaimniecības jomā.
Pozīcijā par PTO modernizāciju Latvija norāda, ka vienmēr ir iestājusies par uz noteikumiem balstītas daudzpusējās tirdzniecības sistēmas stiprināšanu, kas ir atbilstoši arī galvenajām ES kopējās tirdzniecības politikas pamatnostādnēm. Latvija atbalsta EK ierosinājumus PTO modernizēšanai un piedāvātos darba virzienus. Latvija arī uzskata, ka šobrīd viens no galvenajiem uzdevumiem ir iesaistīt citas PTO dalībvalstis un panākt plašāku atbalstu ES priekšlikumiem "Vienošanās par noteikumos un kārtībā, kas nosaka strīdu noregulēšanu" grozījumiem, lai novērstu krīzi Apelācijas institūcijas darbībā.
Latvijas ieskatā ir jāturpina diskusijas arī par citiem modernizācijas jautājumiem - pārskatāmības uzlabošanu un regulārā darba pilnveidošanu. Latvija atbalsta pieeju, ka PTO modernizācijas jautājumi diskutējami arī dažādos citos starptautiskos forumos.
Plānots, ka Latviju ES Ārlietu padomes Kopējās tirdzniecības politikas jautājumos sanāksmē pārstāvēs Latvijas pastāvīgā pārstāve ES Sanita Pavļuta-Deslandes.
Informatīvo ziņojumu valdība izskatīs 5.novembra sēdē.
