Pesimisti uzskata: Pulksteņu rādītāju grozīšana divreiz gadā turpināsies

Naktī uz svētdienu visās Eiropas Savienības valstīs pulksteņu rādītāji tika pagriezti par stundu atpakaļ – notika jau gadiem ierastā pāreja uz ziemas laiku. Eiropas Komisija ierosinājusi pulksteņu grozīšanu izbeigt un mudinājusi dalībvalstis līdz nākamā gada pavasarim izšķirties, kurā laika zonā tās pastāvīgi atradīsies. Taču lēmuma pieņemšana nav tik vienkārša, kā varētu šķist, un radies iespaids, ka ES valstu valdības labprātāk vēlētos, lai direktīvu par to, kurā laika zonā valstij jābūt, izdotu Brisele.

EK prezidenta Žana Kloda Junkera plāns paredz, ka nākamā gada marta pēdējā svētdienā (tātad, 31. martā) visas ES dalībvalstis vēl sinhroni pāries uz vasaras laiku, bet oktobra pēdējā svētdienā (27. oktobrī) pulksteņu rādītājus grozīs vien tajās valstīs, kas būs nolēmušas pastāvīgi dzīvot pēc ziemas laika. Taču tas iespējams tikai tad, ja par šādu kārtību vienojas visas valstis, bet, kā norāda ziņu aģentūra Reuters un interneta ziņu vietne Politico.eu, daudzi diplomāti šaubās, ka valstu valdības spēs pārvarēt inerci un tik ātri pieņemt jaunus noteikumus. Ja lēmums netiks pieņemts nākamā gada pavasarī, to var nepieņemt arī pārredzamā nākotnē, jo pēc maijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiks veidota jauna EK (turklāt bez Ž. K. Junkera), kurai šī problēma varētu nešķist prioritāra vai tāda, kas uzskatītu, ka pulksteņu grozīšana divreiz gadā ir atbalstāma.

Pesimisti uzskata, ka Ž. K. Junkera iniciatīva apzināti vai neapzināti tiks pamazām nomuļļāta, un pulksteņu rādītāju grozīšana divreiz gadā turpināsies.

Šodien Austrijas pilsētā Grācā notiks dalībvalstu satiksmes ministru tikšanās, kas būs pirmā iespēja Ž. K. Junkera iniciatīvu apspriest oficiālā līmenī (vairumā ES valstu par šo jautājumu ir atbildīga tieši satiksmes vai transporta ministrija, lai gan ir arī izņēmumi - Latvijā to komentē Ekonomikas ministrija, bet Īrijā - Tieslietu ministrija). Reuters norāda, ka Austrija, kas pašlaik pilda ES prezidējošās valsts funkcijas, jau rosinājusi jautājuma apspriešanu pārcelt uz nākamo gadu, kas faktiski neļautu ievērot EK noteikto termiņu. Savukārt Grieķija likusi saprast, ka to pilnībā apmierina pašreizējā kārtība, un šīs valsts medijos Ž. K. Junkers jau izpelnījies kritiku - EK tikai cenšoties radīt iespaidu par pilnvaru deleģēšanu nacionālajām valdībām, jo aizliegusi tām pieņemt lēmumu par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ. Medijos tiek kritizēta arī EK atsaukšanās uz šovasar veikto aptauju, kurā 84% ES valstu iedzīvotāju iebilduši pret regulāro pulksteņu grozīšanu. Internetā veiktā aptauja nav uzskatāma par reprezentatīvu, jo gandrīz divas trešdaļas no tās 4,6 miljoniem dalībnieku bija Vācijas pilsoņi, savu nostāju aktīvi izteica arī Ziemeļeiropas valstu iedzīvotāji, bet ļoti kūtri balsotāji bijuši ne tikai kontinenta dienvidos dzīvojošie (viņus šī problēma skar mazāk), bet arī, piemēram, īri.

ES transporta komisāre Violeta Bulca sarunā ar Politico.eu sacījusi, ka, pēc viņas rīcībā esošajām ziņām, uz vasaras laika saglabāšanu sliecoties Portugāle, Kipra un Polija, savukārt Somija, Dānija un Nīderlande drīzāk palikšot pie ziemas laika. Par dzīvošanu pēc ziemas laika domājot arī Vācija, savukārt Lietuva un Latvija sliecas uz vasaras laika zonu, bet Igaunijas valdības nostāja izkristalizēsies ne ātrāk kā decembrī, raksta interneta ziņu vietne Delfi.ee. «Galīgais lēmums vēl nevienā valstī nav pieņemts,» uzsvērusi komisāre. The Irish Times norāda, ka vairumā ES valstu valdība vēl tikai gatavojas rīkot iedzīvotāju aptaujas, uzklausīt ekonomistus, uzņēmējus un zinātniekus, turklāt, jo tālāk uz kontinenta dienvidiem, jo mazāk enerģiskas ir šīs aktivitātes. Ļoti nozīmīga ir arī tuvāko kaimiņvalstu nostāja, jo būtu diezgan dīvaini, ja dažādās laika zonās atrastos Vācija un Nīderlande vai Īrija un Apvienotā Karaliste. Starp citu, interesanti, ko izlems briti, kuri jau nākamā gada 29. martā būs oficiāli izstājušies no ES - pārejas uz vasaras un ziemas laiku saglabāšana būtu simboliska jauniegūtās neatkarības no Briseles izpausme.

Politico.eu gan Briselē, gan citu ES valstu galvaspilsētās anonīmi aptaujājusi virkni augstu amatpersonu, un radies iespaids - daudzas savienības dalībvalstis uzskata, ka Ž. K. Junkers ar savu iniciatīvu viņiem uzgrūdis liekas klapatas. «[Eiropas] Komisija ir sagatavojusi nekvalitatīvu likumprojektu, nometusi to priekšā dalībvalstīm un paziņojusi - mēs savu darbiņu esam padarījuši, tagad jūs dariet savu,» sacījis kādas Rietumeiropas valsts pārstāvis. Cits viņa kolēģis piebildis, ka EK vajadzējis uzņemties šī lēmuma pieņemšanas koordinatora lomu vai pat izdot attiecīgu direktīvu. Politologi norāda, ka tas liecina par bīstamu tendenci. Lai gan ES ietvaros regulāri skan burkšķēšana par nacionālajām valdībām atņemtajām pilnvarām, šīs pašas valdības ir atradinājušās no patstāvīgu lēmumu pieņemšanas, turklāt situācija kļūst vēl dramatiskāka brīžos, kad lēmumi jāpieņem, saskaņojot tos ar kaimiņvalstīm, bet Brisele nevēlas pildīt ierasto arbitra lomu. Tādēļ pesimisti uzskata, ka Ž. K. Junkera iniciatīva apzināti vai neapzināti tiks pamazām nomuļļāta, un pulksteņu rādītāju grozīšana divreiz gadā turpināsies.