Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņemtā nesaistošā rezolūcijā nosodījis neofašistu vardarbības palielināšanos Eiropā, tajā pieminot arī Latviju un 16.marta leģionāru piemiņas dienu, liecina EP publicētā informācija.
16.marts jeb leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
EP deputāts Artis Pabriks, kurš balsojis pret rezolūciju, aģentūrai LETA pastāstīja, ka teksts saistībā ar 16.martu un Latviju rezolūcijā iekļauts pēc eiroparlamentārieša Miroslava Mitorfanova (LKS) iniciatīvas. To atbalstījis arī Andrejs Mamikins un Iveta Grigule, bet pārējie Latvijas eiroparlamentārieši nav spējuši nobloķēt rezolūcijā minēto punktu par Latvijas leģionāriem.
"Balsojums bija diezgan sarežģītā situācijā, jo tas bija pašās sesijas beigās un virkne deputātu jau bija pametuši zāli. Kopumā rezolūcija bija izteikti radikāli kreisa, kas ir viens no EP rādītājiem pēdējā laikā un šāda tendence var palielināties arī pēc nākošajām EP vēlēšanām," skaidroja Pabriks.
Viņš uzsvēra, ka pieņemtā rezolūcija bija ideoloģiski motivēta, kur centriski vai labēji domājošajiem ir grūti izvēlēties. "Tikko politiķis par šādu rezolūciju izvēlas balsot "pret", par tevi teiks, ka esi ekstrēmā labējā bloka vai nacisma atbalstītājs, bet, ja nobalso "par", tad tu esi par "no centra par kreisi" domāšanu," teica politiķis.
Deputāts arī norādīja, ka ar šo rezolūciju tālāk nekas nenotiks, tā nenozīmē pilnīgi neko un ir nesaistoša. "Tā ir vienkārši EP viedokļa paušana. Cilvēki EP cenšas ar rezolūcijām rādīt savu viedokli. Tas velkas līdzi jau no 70.gadiem. "Kreisie" politiķi mēģina dažādus dokumentus "sabojāt", liekto iekšā lietas, kas uz konkrēto lietu neattiecas. Šie cilvēki teju katrā paragrāfā cenšas ielikt kaut ko no kreisās ideoloģijas iekšā," sacīja Pabriks.
"Tas būtu tas pats, ja Latvijas parlamentā, piemēram, skatot īres likumu, tajā pēkšņi iekļautu kaut vai to pašu 16.martu," skaidroja politiķis, piebilstot, ka prokrieviskajam aktīvistam Jānim Kuzinam vai Mitrofanovam tā ir iespēja kā atskaitīties "saimniekiem" par to, ka viņi kaut ko ir izdarījuši.
Rezolūcijā norādīts, ka neofašistiskas, neonacistiskas, rasistiskas un ksenofobiskas grupas un politiskās partijas sabiedrībā kurina naidu un vardarbību, kā arī norādīts, ka nav bijis nopietnas pretestības neofašistiskām un neonacistiskām grupām, tādēļ Eiropā šobrīd pieaug ksenofobija.
Pieņemtajā rezolūcijā atgādināts par vairākiem noziegumiem, kas esot saistīti ar labējo radikāļu organizācijām. Tiek piesaukts septembrī pēc antifašistiskas demonstrācijas Itālijas pilsētā Bari noticis uzbrukums EP deputātei Eleonorai Forenzai un viņas palīgam Antonio Perillo, Anneša Bēringa-Breivīka uzbrukums Norvēģijā, Atēnās veikts uzbrukums, kurā ticis nogalināts LGBTQI aktīvists Zaks Kostopoulos un citi uzbrukumi.
Rezolūcijā stingri nosodīti teroristu uzbrukumi, slepkavības, psiholoģiskā vardarbība, vardarbīgi fiziski uzbrukumi un neofašistisku un neonacistisku organizāciju rīkoti gājieni, kas, kā norādīts rezolūcijā, notikuši vairākās ES dalībvalstīs. EP deputāti pauž dziļas bažas par to, ka palielinās fašisma, rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu normalizācija Eiropā, kā arī pauž bažas par neofašistu vardarbību, kas skar sabiedrību kopumā un ir vērsta pret konkrētām minoritātēm, piemēram, melnādainajiem eiropiešiem.
Deputāti aicina dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus, lai novērstu, nosodītu un apkarotu naida runas un naida noziegumus, aicina izmeklēt naida noziegumus, saukt pie kriminālatbildības par tiem un dalīties labākajā praksē par to, kā identificēt un izmeklēt naida noziegumus, tostarp tādus, kuru pamatā ir tieši ksenofobija dažādās tās izpausmēs. Tāpat deputāti uzsver, ka vēstures apzināšanās ir viens no priekšnoteikumiem, lai nepieļautu šādu noziegumu atkārtošanos nākotnē, un tai ir svarīga nozīme jauno paaudžu izglītošanā.
Rezolūcija pieņemta ar 355 balsīm par, 90 balsīm pret, bet 39 deputāti atturējušies. No Latvijas rezolūciju atbalstījuši eiroparlamentārieši Mamikins, Grigule un Mitrofanovs, bet pret rezolūciju balsojuši deputāti Pabriks, Sandra Kalniete (V) un Inese Vaidere (V). Savukārt deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) balsojumā nav piedalījies, bet Krišjānis Kariņš (V) atturējies, liecina balsojuma protokols.
