3. decembrī Latvijā un citviet Eiropas Savienībā (ES) stāsies spēkā tā dēvētā Ģeogrāfiskās bloķēšanas regula (Geo-blocking Regulation (EU) 2018/302 of the European Parliament). Regula ir vērsta uz nepamatotu šķēršļu, kas balstīti uz atrašanās vietu, dzīvesvietu un valstspiederību, novēršanu Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Saskaņā ar regulu interneta veikali klientiem vairs nedrīkstēs piedāvāt atšķirīgas cenas un noteikumus, ja tie vēlēsies iegādāties produktus vai izmantot pakalpojumus no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Kā regula skars interneta veikalus
Kuras jomas šī regula ietekmēs un kā skars interneta veikalus?
Jaunās prasības, kas izriet no regulas, attieksies uz preču un pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību. Darījumi, kas tiks veikti vietējā mērogā (no vietējā pārdevēja vietējam klientam), turpinās darboties kā ierasts.
“Principā interneta veikali turpmāk būs līdzīgi parastajiem veikaliem. Tāpat kā parastā veikalā, tūristi vairs netiks novirzīti uz atsevišķu ieeju, kā arī netiks apkalpoti pēc atšķirīgiem pārdošanas vai maksājumu noteikumiem, salīdzinot ar vietējiem iedzīvotājiem. Un, tāpat kā parastā veikalā, interneta veikala īpašnieki varēs turpināt izlemt, kādus maksājumu veidus izmantot un kādas piegādes metodes piedāvāt klientiem,” skaidro Omniva vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.
Vai būs jāsāk izmantot visas starptautisko norēķinu iespējas?
Nē, interneta veikali varēs turpināt piedāvāt sevis izvēlētos maksājumu veidus un klients, kas vēlēsies veikt pirkumu, izlems, vai to izmantot vai nē. Tomēr, ja interneta veikals pieņems Latvijā izsniegtu VISA karti vai Mastercard, tam būs jānodrošina arī maksājumu pieņemšana, kas veikti ar citās Eiropas Savienības dalībvalstīs izsniegtām VISA vai Mastercard. Bet, piemēram, ja tirgotājs pašlaik izmanto internetbankas norēķinu iespējas, viņam nebūs pienākuma sākt piedāvāt arī kredītkaršu maksājumu iespējas.
Ko sevī ietver šī izlīdzināšana?
Interneta veikaliem turpmāk būs pretlikumīgi citas valsts klientus automātiski, bez iepriekšējās piekrišanas pārvirzīt uz lapām, kas pielāgotas konkrētajai valstij un kurās ir atšķirīga produktu izvēle un atšķirīgas cenas. Piemēram, Latvijas interneta veikalam būs aizliegts piedāvāt plašāku produktu klāstu .lv lapā, salīdzinot ar, piemēram, .fi vai .ee lapu, un automātiski novirzīt klientus ar Somijas vai Igaunijas IP adresēm uz lapām ar produktiem, kas ir mērķēti uz konkrētajām valstīm. Šajā gadījumā Somijas un Igaunijas klientiem būs jānodrošina pieeja interneta veikalam ar .lv domēnu.
Kā nodrošināt preču piegādi uz katru ES nostūri?
Regula neuzliks par pienākumu interneta veikalam piegādāt preces uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Taču, ja ārvalstu klients piekritīs tirgotāja piedāvātajām piegādes metodēm - piemēram, pašsavākšanai -, tad tām būs jābūt pieejamām arī ārvalstu klientiem.
Omniva vadītāja Krauze-Čebotare, analizējot jaunos nosacījumus attiecībā uz preču piegādi, skaidro: “Lai netiktu pārkāpti jaunie nosacījumi un nerastos pārpratumi, interneta veikaliem turpmāk būs nepieciešams skaidri norādīt reģionus, kuriem tiek piedāvāti konkrēti piegādes pakalpojumi. Jāņem vērā, ka piegādes nosacījumiem būs jābūt vienādiem visiem klientiem, neatkarīgi no tā, no kurienes tie veikuši pasūtījumu. Piemēram, ja interneta veikals piedāvās piegādāt preces uz pakomātiem Baltijas valstīs, kurjerpiegādi Latvijā un pašsavākšanu pie tirgotāja, šīm iespējām būs jābūt pieejamām visiem klientiem neatkarīgi no vietas, no kuras viņi tās pasūtīs. Klientiem no Spānijas vai Somijas būs jāizlemj, vai iegādāties preci saskaņā ar šiem noteikumiem vai nē.”
Ja klients, kas veiks pasūtījumu no ārvalstīm, kā piegādes veidu izvēlēsies pašsavākšanu, klients pats būs atbildīgs par preces saņemšanu, piemēram, pilnvarojot kādu no Latvijas to saņemt vai ierodoties personīgi. Savukārt pārdevējam būtu saprātīgi noteikt precīzus noteikumus un nosacījumus, cik ilgi pasūtītā prece tiek uzglabāta pie pārdevēja, lai tā nepieļautu nepamatoti ilgu uzglabāšanas laiku. Tas pats attieksies uz pirkumiem, kas veikti no Latvijas un kuru izvēlētā saņemšanas metode būs pašsavākšana.
Kā regula skars interneta veikalu pircējus
Vai no 2018. gada 3. decembra varēs iegādāties preces un pakalpojumus no visiem interneta veikaliem Eiropas Savienībā?
Jā, bet tikai tad, ja interneta veikala piedāvātie maksājumu risinājumi pircējam būs piemēroti un to apmierinās.
“Ja interneta veikals līdz šim ir piedāvājis tikai konkrētās valsts lokālo internetbanku maksājumus, tam nebūs pienākuma sākt piedāvāt arī Latvijas internetbanku maksājumus,” uzsver Omniva vadītāja Krauze-Čebotare. “Tāpat - pat ja maksājuma veids pircējam būs piemērots, noteikti nepieciešams pārliecināties, vai piemērota ir arī piegādes metode, jo interneta veikalam, kas darbojas ārvalstīs, nebūs pienākums piegādāt preces uz Latvija. Tādēļ pirms pirkuma veikšanas rūpīgi jāizvērtē, vai piedāvātie piegādes noteikumi un nosacījumi, piemēram, piegādes maksa, ierobežota piegādes zona vai gatavība saņemt sūtījumu pašam, ja nepieciešams, ir pircējam piemēroti.”
Interneta veikali arī turpmāk varēs piedāvāt piegādi tikai savā mītnes valstī, jo tas ir uzņēmējdarbības brīvības un līgumu brīvības princips, t.i., tā ir un būs tirgotāja izvēle, kādas piegādes metodes piedāvāt, un tā ir patērētāja izvēle, vai veikt pirkumu saskaņā ar piedāvātajiem noteikumiem un nosacījumiem.
Kas notiks, ja pircējs vēlēsies preci atgriezt? Vai tad tiks piemēroti Latvijas vai klienta rezidences valsts noteikumi?
Saskaņā ar patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu, jānosaka, vai konkrētais gadījums ir aktīvās vai pasīvās pārdošanas gadījums. Piemēram, ja Spānijas klients dosies uz Latvijas interneta veikalu un veiks pirkumu, tad tas būs pasīvās pārdošanas gadījums. Bet, ja interneta veikals būs izveidojis vietni spāņu valodā, tas nozīmēs, ka veikals ir pārdevis savu produktu vai pakalpojumu Spānijas tirgū, un tādēļ uz pircēju attieksies tās valsts patērētāju tiesību regulējums, un tas jāņem vērā. Jāņem arī vērā fakts, ka noteikumi par pasīvā pārdošanas līguma noslēgšanu starp ražotāju un tirgotāju, kas būs pretrunā ar regulas noteikumiem, nebūs spēkā.
Jaunā regula stāsies spēkā 2018. gada 3. decembrī. Pēc šī datuma ES būs nelikumīgi diskriminēt klientus, balstoties uz to atrašanās vietu, valstspiederību vai dzīvesvietu, un aizlieguma pārkāpums var tikt sodīts ar naudas sodu līdz 32 000 eiro. Latvijā regulas īstenošanu uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.