ES valstu līderi atbalsta iniciatīvu paredzēt sankcijas par kiberuzbrukumiem
 
©pixabay.com

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien Briselē izteikuši atbalstu astoņu dalībvalstu, tai skaitā triju Baltijas valstu iniciatīvai paredzēt sankcijas par kiberuzbrukumiem, ziņu aģentūrai BNS pa tālruni pastāstījis Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites ārlietu padomnieks Nerijus Aleksejūns.

Šādu priekšlikumu izteikušas Lielbritānija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Dānija, Somija, Rumānija un Nīderlande.

"Līderi vienojās, ka būtu iespējams sodīt personas, kas sekmējušas kiberuzbrukumus ES teritorijā," norādījis Aleksejūns.

Pēc viņa teiktā, šis lēmums ir politisks, un tas vēl jāapstiprina ES valstu ministriem.

Nīderlande nesen paziņoja, ka aprīlī novērsusi Krievijas kiberuzbrukumu Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW) Hāgā un izraidījusi četrus krievu aģentus.

OPCW tobrīd izmeklēja Lielbritānijā notikušo uzbrukumu ar nervus paralizējošo vielu "Novičok" bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai.

Lielbritānijas Nacionālais kiberdrošības centrs (NCSC) savukārt identificējis Krievijas militārā izlūkdienesta GRU operatīvos darbiniekus kā dažādu augsta profila kiberuzbrukumu organizētājus.

ES dalībvalstu līderi arī apliecinājuši galīgo atbalstu iniciatīvai noteikt sankcijas par ķīmiskajiem uzbrukumiem, kas ļaus sodīt tos, kuri atbildīgi par uzbrukumu Skripaļiem.

"Nav šaubu, ka, iegūstot tādu pamatu, nākamais solis būs diskusijas par konkrētiem uzvārdiem, kuriem šai sarakstā jābūt," uzsvēris Aleksejūns.

Pētnieciskās žurnālistikas vietne "Bellingcat" nesen paziņoja, ka identificējusi personas, kas tiek turētas aizdomās par Skripaļa saindēšanu, kā GRU pulkvedi Anatoliju Čepigu un militāro ārstu Aleksandru Miškinu, kas arī strādā GRU.