Latvijai ir svarīgi, lai laikus spēkā stātos Lielbritānijas Izstāšanās līgums no Eiropas Savienības (ES), šāda nostāja pausta Ārlietu ministrijas (ĀM) izstrādātajā Latvijas pozīcija 17.oktobra un 18.oktobra Eiropadomei, kuru šodien apstiprināja valdība.
17.oktobra ES 27 valstu formāta vakariņu sanāksmē tiks izvērtēts ES-Lielbritānijas sarunās panāktais progress par Lielbritānijas Izstāšanās līgumu no ES, kā arī vienošanās par politisko deklarāciju par ES-Lielbritānijas nākotnes attiecībām.
ĀM izstrādātajā pozīcijā par gaidāmajā Eiropadomē izskatāmajiem jautājumiem uzsvērts, ka Latvijai ir svarīgi, lai laikus spēkā stātos Izstāšanās līgums, kas nodrošinātu Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo tiesības un veidotu juridisku vienošanos, kas paredz, ka Lielbritānijai jāpilda savas juridiskās un finansiālās saistības, tajā skaitā attiecībā uz ES budžetu.
Latvija ir ieinteresēta saglabāt iespējami ciešas attiecības ar Lielbritāniju arī pēc tās izstāšanās no ES, uzsver ĀM. Vienlaikus sarunās par nākotnes attiecību ietvaru ir svarīgi ievērot ES kopīgos principus - ES lēmumu pieņemšanas autonomija, vienlīdzīgi konkurences noteikumi, Vienotā tirgus un Muitas savienības integritāte.
Lielbritānijas un ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien pauda pārliecību, ka vēl ir laiks, lai panāktu "Breksita" vienošanos. Tiekoties Luksemburgā, ES vadošie diplomāti atzina, ka šonedēļ gaidāmajā ES samitā vienošanās netiks panākta, lai gan uz to tika liktas lielas cerības.
18.oktobrī notiks Eiropadome, kuras darba kārtībā ir trīs jautājumu bloki, tajā skaitā migrācija, iekšējā drošība un ārējās attiecības. 18.oktobrī notiks arī "Euro" samits, kurā plānota diskusija par pašreizējo situāciju sarunās par Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu ar nolūku par šo jautājumu plašāk diskutēt decembra "Euro" samitā.
Migrācijas jautājumos Eiropadome sniegs vadlīnijas tālākajam darbam, turpinot visaptverošu pieeju ES migrācijas politikai. Sagaidāms, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta tādiem jautājumiem kā ārējo robežu pārvaldība un sadarbības stiprināšanai ar nelegālo migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm. Eiropadome uzklausīs Austrijas prezidentūras progresa ziņojumu par darbu pie Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformas priekšlikumiem.
Latvija savā nostājā norādījusi, ka vienmēr ir atbalstījusi visaptverošas pieejas migrācijai nepieciešamību.
"Uzsveram, ka ir svarīgi turpināt stiprināt ES ārējās robežas, paaugstināt atgriešanas efektivitāti, stiprināt cīņu ar cilvēktirdzniecību un īstenot mērķtiecīgu sadarbību ar trešajām valstīm. Kopumā atbalstām pasākumus, kas vērsti uz ārējo robežu pārvaldībā iesaistīto institūciju kapacitātes stiprināšanu, vienlaikus uzsverot, ka tie jāpamato ar detalizētu esošo trūkumu un vajadzību izvērtējumu," teikts pozīcijā.
Latvija arī saglabā līdzšinējo nostāju Kopējās patvēruma sistēmas reformas jautājumā - uzsverot dalībvalstu brīvprātīgas dalības principu jebkādās ar pārvietošanu saistītās aktivitātēs, kā arī aicinot pieņemt lēmumus vienprātīgi.
Jautājumā par iekšējo drošību Eiropadome pieņems secinājumus, balstoties uz diskusiju par iekšējās drošības jautājumiem, kas notika 19.-20.septembra neformālajā valstu un valdību vadītāju sanāksmē Zalcburgā.
Latvijai ir svarīgs informācijas apmaiņas jautājums un, it īpaši, ES līmeņa tieslietu un iekšlietu jomas informācijas sistēmu sadarbspēja, liecina valsts pozīcija. Latvijai ir svarīgi arī ar kiberdrošību un cīņu pret dezinformāciju un viltus ziņām saistītie jautājumi. Valsts uzsver, ka kopīga rīcība un koordinācija ES līmenī ir būtisks priekšnoteikums arī dalībvalstu noturībai pret dezinformāciju un kiberuzbrukumiem.
"Atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas iniciatīvas šajā sakarā, tostarp nesen publiskotās iniciatīvas demokrātisku vēlēšanu aizsardzībai. Kā nozīmīgu pirmo soli novērtējam arī 26.septembrī publicēto, sociālo platformu un reklāmas industrijas izstrādāto Prakses kodeksu cīņai ar dezinformāciju. Vienlaikus uzsveram, ka ir jāpieliek papildus pūles, lai aizsargātu cilvēkus pret manipulāciju, kas tiek veikta ar automātiskas un mērķtiecīgas informācijas plūsmas starpniecību," norādīts Latvijas nacionālajā pozīcijā.
Atkarībā no situācijas attīstības Eiropadome varētu pievērsties arī atsevišķiem ārlietu jautājumiem.
