Itālijas valdošās partijas turpina savu populistisko priekšvēlēšanu solījumu pildīšanu – nākamā gada budžeta projektā paredzēti gan garantētie ienākumi trūcīgajiem, gan nodokļu samazināšana lielai daļai strādājošo, gan atteikšanās no pensionēšanās vecuma palielināšanas un pievienotās vērtības nodokļa celšanas.
«Mēs to tomēr paveicām» un «Šī ir vēsturiska diena Itālijai» - ar šādām frāzēm savu gandarījumu pēc pagājušonedēļ notikušās valdības sēdes pauda Itālijas vicepremjeri - Piecu zvaigžņu kustību pārstāvošais Luidži di Maio un Līgas līderis Mateo Salvini
Šo soļu rezultātā budžeta deficīts pieaudzis no iepriekšējās valdības plānotajiem 0,8% no iekšzemes kopprodukta līdz 2,4%. Neapmierinātību ar Itālijas valdības politiku nav kavējušās paust Eiropas Savienības amatpersonas - lai gan budžeta deficīta sarkano līniju (3% no IKP) Roma nav pārkāpusi, deficīta palielināšana var nozīmēt, ka tā nespēs pildīt Briselei doto solījumu samazināt valsts parādu.
«Mēs to tomēr paveicām» un «Šī ir vēsturiska diena Itālijai» - ar šādām frāzēm savu gandarījumu pēc pagājušonedēļ notikušās valdības sēdes pauda Itālijas vicepremjeri - Piecu zvaigžņu kustību pārstāvošais Luidži di Maio un Līgas līderis Mateo Salvini. Reuters norāda, ka, neraugoties uz finanšu ministra Džovanni Trias iebildumiem, viņiem izdevies 2019. gada budžetā iestrādāt dāsnos priekšvēlēšanu solījumus, kurus tradicionālo kreiso un labējo politisko spēku pārstāvji uzskatīja par neizpildāmiem.
Ja budžets tiks apstiprināts, sākot ar nākamo gadu, aptuveni 6,5 miljoni itāļu, kuri pašlaik saņem ļoti mazas algas vai iztiek no bezdarbnieku pabalstiem, var rēķināties ar garantētajiem mēneša ienākumiem 780 eiro apmērā. Kā izteicies L. de Maio (tieši Piecu zvaigžņu kustība ir šīs idejas autore), Itālija spērusi lielu soli, lai izskaustu nabadzību. Ne mazāk apmierināts ir arī M. Salvini, jo budžeta projektā ņemti vērā Līgas ieteikumi par ienākuma nodokļa samazināšanu un atteikšanos no progresīvās nodokļa skalas, kā arī nostāja pensiju reformas jautājumā. Pretēji iepriekšējās valdības lemtajam, pensionēšanās minimālais vecums paaugstināts netiks, turklāt tiem, kuri vēlas pensionēties priekšlaikus, realizēt šo nodomu kļūs vienkāršāk. Pēc M. Salvini domām, šādā veidā atbrīvosies aptuveni 400 000 darba vietu, kas ļaus atrisināt Itālijai tik svarīgo jauniešu bezdarba problēmu. Palielinot budžeta deficītu, valdība solījusi lielākus līdzekļus novirzīt dažādu infrastruktūras projektu realizēšanai. Pēc 14. augusta traģēdijas, kad Dženovā sabruka pirms vairāk nekā 50 gadiem būvēts tilts un bojā gāja 43 cilvēki, M. Salvini ne reizi vien izteicies, ka pienācis pēdējais brīdis, lai glābtu uz brukšanas robežas esošos tiltus, estakādes un lielceļus.
Visas budžeta detaļas pagaidām atklātas netiek, bet parlamentā projektu paredzēts iesniegt 20. oktobrī, raksta AFP. Ņemot vērā parlamenta sastāvu, nav lielu šaubu, ka deputātu vairākums atbalstīs šo dokumentu. Taču tā pieņemšanai šķēršļus var likt Eiropas Komisijai, kurai līdz 15. oktobrim projekts jāiesniedz saskaņošanai. Itālijas laikraksts La Stampa budžeta deficīta ievērojamu palielināšanu ir nodēvējis par «kara pieteikumu Briselei», bet piektdien valsts biržās būtiski kritās Itālijas uzņēmumu akciju vērtība un pazeminājās interese par valdības vērtspapīriem. Šādā veidā tirgus reaģējis uz draudiem, ka Itālijas valdības politika var novest pie nopietnām ekonomiskām problēmām un konflikta ar Eiropas Savienību.
ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisi piektdien norādījis, ka šādā konfliktā nav ieinteresēta nedz Brisele, nedz Roma, taču vienlaikus diezgan stingri sacījis, ka Itālijai ir jāturpina pildīt savas saistības, viena no kurām ir jau tā milzīgā (2,3 triljoni eiro jeb 131% no IKP) valsts parāda nepalielināšana. Brisele uzskata, ka budžeta deficīta pieaugums automātiski novedīs pie parāda palielināšanās, tomēr Itālijas līderi - premjers Džuzepe Konte un abi vicepremjeri - ir pārliecināti, ka valdības rīcība atdzīvinās ekonomiku un ļaus parādu pat samazināt. M. Salvini piektdienas pēcpusdienā diezgan skarbi atbildējis P. Moskovisi, norādot, ka visus pēdējos gadus iepriekšējās Itālijas valdības strikti sekojušas Briseles rekomendētajiem taupības pasākumiem, mazinājušas budžeta deficītu, taču parāds kā pieaudzis, tā pieaudzis. «Itāļu tiesības uz veselības aprūpi, darba vietām un pensijām ir vērtējamas augstāk par Eiropas draudiem vai jebkādiem ES birokrātu argumentiem,» M. Salvini sacīto citē Reuters. Ar šādu nostāju nav īsti apmierināti nedz Itālijas prezidents Serdžo Matarella, nedz Centrālās bankas vadītājs Ignasio Visko, taču viņu iespējas ietekmēt situāciju ir ierobežotas. S. Matarella gan var neparakstīt budžeta likumu un atdot to atpakaļ parlamentam atkārtotai izskatīšanai, tomēr deputāti šo veto var viegli pārvarēt - vēlreiz atbalstot likumprojektu bez jebkādu izmaiņu veikšanas.
Interneta ziņu vietne Politico.eu uzsver, ka, uzsākot konfliktu ar Briseli fiskālo jautājumu dēļ, M. Salvini un L. di Maio vadītās partijas faktiski ne ar ko neriskē. Ja Eiropas Komisija patiešām vērsīsies pret Itāliju ar kādām sankcijām, tā tikai lies ūdeni uz Piecu zvaigžņu kustības un Līgas dzirnavām, jo Itālijas valdība nekavēsies uzsvērt kārtējo Briseles iejaukšanos Itālijas iekšējās lietās. Ņemot vērā nākamgad gaidāmās Eiroparlamenta vēlēšanas, populistu elektorāta mobilizēšana un palielināšana nav ES interesēs, tāpēc Politico.eu pieļauj iespēju, ka pagaidām Brisele aprobežosies ar brīdinājumu un raudzīsies, kādu iespaidu Itālijas budžeta izpilde atstāj uz valsts parādu.