Valdībai, kas veidos nākamā gada budžetu, būs jādomā, nevis par to, cik palielināt algas mediķiem, skolotājiem un tiesnešiem, bet kam tās varētu samazināt. Nākamgad tēriņi būs jāapgriež par 300 miljoniem eiro. Eiropas Komisija ir mainījusi kritērijus valstu budžetu uzraudzībā un Latvijas budžets tiem neatbilst, atklāj raidījums "Nekā personīga".
Finanšu ministre Dana Reizniece Ozola cer pārliecināt Eiropas Komisiju, ka Latvijai jāpiemēro izņēmuma statuss un jāļauj dzīvot pa vecam. Eksperti ir skeptiski, ka tas varētu izdoties.
Mediķu, policistu un skolotāju sapņi par lielākiem ienākumiem nākamgad nepiepildīsies, jo budžeta izdevumi pārsniedz atļautos
Budžets bez deficīta ir Latvijas mērķis jau desmit gadus. Tomēr katru rudeni atkārtojas viens un tas pats - plānotie izdevumi vienmēr ir lielāki par ienākumiem un trūkstošie miljoni ir jāaizņemas.
Šobrīd ir sācies darbs pie 2019.gada budžeta. Ministrijas sarēķinājušas, ka papildu tām nepieciešams miljards un simt miljoni, lai izpildītu solījumus celt algas mediķiem, skolotājiem un policistiem, remontētu ceļus, atbalstītu sērdieņus un nabagus. Mediķu, policistu un skolotāju sapņi par lielākiem ienākumiem nākamgad nepiepildīsies, jo budžeta izdevumi pārsniedz atļautos. Lai nepārkāptu Eiropas vienošanos par ekonomikas stabilitāti, nākamgad valsts tēriņi jāsamazina par 300 miljoniem eiro.
2011.gadā pēc finanšu krīzes Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās ievērot stingrāku fiskālo disciplīnu. Budžetu uzraudzībai pilnvaroja Eiropas Komisiju. Tās uzdevums ir pieskatīt, lai valstis netērē vairāk, kā var atļauties.
Budžetus komisija vērtē pēc diviem kritērijiem. Līdz šim nozīmīgākais bija strukturālās bilances kritērijs. Tā būtiskākā prasība ir, lai valsts nepārsniedz pieļaujamo budžeta deficītu. Ja strauji aug ekonomika, tad valsts var tērēt vairāk - atbilstoši ekonomikas pieaugumam. Tas Latvijai bija izdevīgi, jo līdz ar ekonomikas izaugsmi katru gadu varēja palielināt tēriņus.
Otrs rādītājs ir izdevumu kritērijs, kas paģēr, lai valdība nepalielina izdevumus straujas ekonomikas izaugsmes laikā, bet samēro tos ar desmit gados vidējo IKP pieaugumu. Latvijā tas ir ap 2,5 procentiem.
Tagad par nozīmīgāko kritēriju atzīts izdevumu kritērijs. Latvijai tas ir neizdevīgi. Ekonomika aug strauji, budžets pildās labi, taču tērēt nedrīkst - visus ienākumus, kas ir virs 2,5% pieauguma, jānovirza valsts parāda segšanai.
"Mums šobrīd notiek diskusija ar EK par metodoloģiju, kāda tiek piemērota, vērtējot budžetu. Un taisnība ir, ka pagājušajā gadā tika saskaņots gan 2018. gada budžets, gan trīs gadu budžets, tika izmantots bilances nosacījums, un mūsu budžets tika vērtēts kā pilnīgi atbilstošs, viens no labākajiem Eiropas Savienībā, savukārt šogad Eiropas komisija voluntāri ir izdomājusi, ka tā labāk gribētu ņemt vērā izdevumu pieauguma nosacījumu, bet bez jebkāda objektīva pamatojuma. Tas jāsaka Latvija gadījumā nav labvēlīgs," norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Lēmumu, ka turpmāk stingrāk jāievēro izdevumu kritērijs, 2016.gada novembrī pieņēma Eiropas Savienības padomes finanšu ministru sanāksmē, kurā Latviju pārstāv Dana Reizniece Ozola. Padome šādi izlēma, jo otrs - bilances kritērijs nenodrošina ka ekonomika nepārkarst un neizraisa jaunu krīzi.
Arī Latvija pēc krīzes pieņēma fiskālās disciplīnas likumu, kurā apņēmās ekonomikas izaugsmes laikā ierobežot izdevumus un veidot rezerves, tomēr, šķiet politiķi ir aizmirsuši krīzes mācību.
Tagad ministre saka, ka Eiropas prasības mazināt izdevumus ir negaidītas, tāpēc ar Eiropas komisiju centīsies vienoties, lai Latvijai ļauj budžetu veidot pēc bilances kritērija. Tas ir - palielināt budžeta izdevumus atbilstoši attiecīgā gada ekonomikas pieaugumam.
Latvijas valdība cenšas izspiest maksimumu un līdz šim ir balansējusi uz pieļaujamā budžeta deficīta robežas. Iespēja, ka visa Eiropa pāries uz stingrāku budžeta uzraudzību, bet Latvija nē, ir maz ticama.
"Eiropas Komisija attiecas kā pret Latviju tā pret jebkuru citu dalībvalsti vienādi, jo likumi ir vienādi un piemērošanas noteikumi ir vienādi. Līdz ar to šeit nevar būt runas par īpašām situācijām un īpašiem izņēmumiem. Atceramies, kāpēc vispār šie noteikumi ir izveidoti, atceramies 2000.gadu sākumu, Anglija un Francija, pat lielas dalībvalstis ilgstošu neievēroja šos budžet deficīta un valsts parāda noteikumus, un kaut kādā mērā tas noveda pie lielās finanšu krīzes Eiropā, ko mēs izjutām ļoti skarbi," norāda Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas padomnieks
Par draudošajām briesmām Latvijas valdību līdz šim ir brīdinājusi Fiskālās disciplīnas padome. Tomēr politiķi nelabprāt ieklausās tās aicinājumos veidot rezerves un piebremzēt ar tēriņiem.
Lai gan Finanšu ministrijai par izmaiņām ir zināms jau no maija, publiski tā nav brīdinājusi, ka nākamgad sagaidāmi ievērojami taupības pasākumi. Ja Latvija neievēros aizrādījumus, tad Eiropas Komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru. Tad Latvijai var likt iemaksāt 0,2% no IKP bezprocentu depozītā līdz brīdim, kad pārkāpums tiks novērsts. No aptuveni 30 miljardu kopprodukta tie ir 60 miljoni eiro.
