Brexit: Briti gatavi izveidot brīvās tirdzniecības zonu ar ES

© PA Wire/PA Images

Lielbritānijas valdība piektdienas vakarā apstiprināja plānu, kura nolūks ir izveidot brīvās tirdzniecības zonu ar Eiropas Savienību (ES) pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no bloka.

Šis plāns, kuram sarunās vēl jāpanāk ES piekrišana, paredz izstrādāt kopīgus noteikumus ar ES brīvai savstarpējai rūpniecības preču un lauksaimniecības produktu tirdzniecībai, teikts pēc 12 stundas ilgās valdības sēdes izplatītajā Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojumā.

Lielbritānijas valdība norāda, ka nav paredzēts brīvās tirdzniecības režīmu attiecināt uz pakalpojumiem, tostarp finanšu pakalpojumiem

Tajā arī sacīts, ka galavārds par šo noteikumu iekļaušanu Lielbritānijas tiesību aktos būs parlamentam, kas tos var arī neakceptēt.

Kopīgie noteikumi brīvai savstarpējai rūpniecības preču un lauksaimniecības produktu tirdzniecībai nozīmētu, ka Lielbritānijai to ražošanā būtu jāievēro ES normas.

Tomēr Lielbritānijas valdība norāda, ka nav paredzēts brīvās tirdzniecības režīmu attiecināt uz pakalpojumiem, tostarp finanšu pakalpojumiem.

Paziņojumā teikts, ka valdība atbalstījusi "jaunu biznesam draudzīgu muitas modeli", kas ļautu Lielbritānijai izveidot "kopīgu muitas teritoriju" ar ES, bet arī slēgt jaunas brīvās tirdzniecības vienošanās pēc tās izstāšanās no ES.

Pēc valdības ieceres, šis plāns ļaus Lielbritānijai pēc izstāšanās no ES saglabāt netraucētu preču tirdzniecību ar bloku, izvairīties no muitas kontroles uz robežas ar Īriju, kā arī pārtraukt personu brīvu pārvietošanos starp ES un Lielbritāniju un izbeigt ES Tiesas jurisdikciju Apvienotajā Karalistē.

Tomēr paredzēts izstrādāt "mobilitātes ietvaru". lai Lielbritānijas pilsoņi varētu doties uz ES. bet ES pilsoņi - uz Lielbritāniju, un pieteikties mācībām un darbam. Savukārt Lielbritānijas tiesas ņemtu vērā tos ES Tiesas lēmumus, kas attiektos uz jomām, kurās būtu spēkā kopīgie noteikumi.

Pirms valdības sēdes izskanēja bažas, ka vairāki ministri, tostarp ārlietu ministrs Boriss Džonsons, varētu iebilst pret šo plānu un atkāpties no amata.

'Šodien detalizētās diskusijās kabinets pieņēma mūsu kopīgo pozīciju mūsu sarunu ar ES nākotnei," teikts premjerministres paziņojumā.

"Nākamnedēļ mēs publiskosim dokumentu, kurā būs sīkāk izklāstīts, kā mēs atgūsim kontroli pār savu naudu, likumiem un robežām," piebilsts paziņojumā.

Valdības mērķis ir panākt vienošanos par izstāšanās nosacījumiem līdz oktobrim, taču paziņojumā norādīts, ka jāgatavojas arī situācijai, ka vienošanās ar ES netiks panākta.

Lielbritānija izstāsies no ES nākamā gada 29.martā.

2016.gada jūnijā Lielbritānijā notikušajā referendumā 51,89% dalībnieku nobalsoja par valsts izstāšanos no bloka.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais