Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdienā, 2019.gada 25.maijā, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Cimdars vērsa uzmanību, ka Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas ir jāievēl astoņi deputāti.
Gatavojoties EP vēlēšanām, CVK šonedēļ ir iesniegusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai divus priekšlikumus EP vēlēšanu kārtības pilnveidošanai. CVK rosina ieviest vēlētāju reģistrēšanu tiešsaistē Latvijas teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos iepriekšējās balsošanas dienās. Tādējādi iepriekšējā balsošanā būtu iespējams balsot jebkurā iecirknī, kur tehniski iespējams nodrošināt tiešsaistes datu apmaiņu ar Vēlētāju reģistru.
Tāpat CVK rosina ārvalstīs paredzēt iespēju veidot klātienes vēlēšanu iecirkņus Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās vai citās balsošanai piemērotās telpās. Tādējādi vēlētājiem, kuri EP vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, būtu iespēja vēlēšanu dienā balsot vēlēšanu iecirkņos, ne tikai pa pastu, kā tas ir šobrīd, skaidro CVK.
Cimdars vērsa uzmanību, ka Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas ir jāievēl astoņi deputāti. Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā, ir reģistrēti Latvijas iedzīvotāju reģistrā un Latvijas vēlētāju reģistrā. Lai piedalītos vēlēšanās, vēlētājam vēlēšanu dienā jābūt vismaz 18 gadus vecam.
Savukārt vēlētāju uzskaitei EP vēlēšanās lieto iepriekš izveidotus vēlētāju sarakstus. Katrs vēlētājs ir reģistrēts noteiktā iecirknī, kurā jābalso vēlēšanu dienā. Sākotnēji vēlētāji tiek iekļauti reģistrētajai dzīvesvietai atbilstošajā iecirknī, bet līdz 18.dienai pirms vēlēšanām iecirkni var mainīt. Latvijas pilsoņi Vēlētāju reģistrā tiek iekļauti automātiski, bet citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un vēlēsies izmantot savas balsstiesības Latvijā, līdz 30.dienai pirms vēlēšanām jāreģistrējas CVK.
EP vēlēšanu likumā ir paredzētas vairākas iespējas, kā vēlētāji var piedalīties EP vēlēšanās, tajā skaitā, balsot savā vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā no plkst.7 līdz 20, kā arī balsot iepriekš savā vēlēšanu iecirknī. Iepriekšējā balsošanā iecirkņi strādā dažas stundas dienā un nobalsot iespējams trīs dienas pirms vēlēšanu dienas. Tāpat var balsot savā atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nobalsot iecirknī, velētājs ir slimnieku aprūpētājs vai atrodas apcietinājumā ieslodzījuma vietā. Tāpat var balsot pa pastu no ārvalstīm. Balsošanai derēs gan pase, gan personas apliecība.
Balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, EP vēlēšanās var piedalīties, izvēloties balsot par šajā valstī pieteiktajiem kandidātu sarakstiem un kandidātiem. Vēlētājam ir jāizvēlas, par kuras valsts kandidātiem vēlēt, jo balsot gan par Latvijas kandidātiem, gan mītnes zemes kandidātiem nav atļauts.
Cimdars vērsa uzmanību uz kandidātu sarakstu iesniegšanu, skaidrojot, ka sarakstus EP vēlēšanām var iesniegt no 80. līdz 65.dienai pirms vēlēšanām. Kandidātu sarakstu iesniegšana 2019.gada EP vēlēšanām notiks no nākamā gada 6.marta līdz 21.martam. Kandidātu sarakstus pieņems un reģistrēs CVK.
Iesniegt kandidātu sarakstu EP vēlēšanām drīkst Latvijā reģistrētas partijas un partiju apvienības, kurās ir ne mazāk kā 500 biedru. Savukārt tiesības kandidēt EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā. Visiem kandidātiem vēlēšanu dienā jābūt sasniegušiem vismaz 21 gada vecumu un uz viņiem nedrīkst attiekties EP vēlēšanu likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi.
Katra partija vai partiju apvienība, kur iecerējusi piedalīties EP vēlēšanās, kandidātu sarakstā drīkst iekļaut līdz sešpadsmit deputātu kandidātiem jeb divreiz vairāk nekā deputātu skaits, kas no Latvijas jāievēl EP.
Nākamās EP vēlēšanas notiks 2019.gadā no 23.maija līdz 26.maijam. Vēlēšanās notiks cīņā par 705 EP vietām tagadējās 751 vietā, jo līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES saruks arī vietu skaits asamblejā.
Jau vēstīts, ka vien 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir ieinteresēti gaidāmajās EP vēlēšanās, kas ir zemākais rādītājs Baltijas valstīs, liecina trešdien publicētā Eirobarometra aptauja.
Tikmēr 66% Latvijā aptaujātie respondentu norādījuši, ka 2019.gadā gaidāmajās EP vēlēšanās nav ieinteresēti. Vidēji 50% ES valstu iedzīvotāju, neskaitot Lielbritāniju, atzīst, ka ir ieinteresēti EP vēlēšanās, turklāt 15 ES valstīs tā atbildējuši vairums respondentu. Lietuvā vēlēšanās ieinteresēti 52%, bet Igaunijā - 46% respondentu.
42% Latvijas respondentu norādījuši, ka, visticamāk, vēlēšanās neplāno piedalīties, tikmēr 41% vēlēšanās, visticamāk, varētu balsot. 15% aptaujāto šaubījušies, vai viņi vēlēšanās balsos. Tikmēr Igaunijā 41%, bet Lietuvā 35% atbildējuši, ka vēlēšanās, visticamāk, nebalsos. Vislielākā iedzīvotāju daļa, kas vēlēšanās, visticamāk, nepiedalīsies, ir Čehijā, kur 56% norādījuši, ka, visticamāk, EP vēlēšanās nebalsos.
Lūgti minēt galvenos iemeslus, kādēļ balsot vēlēšanās, respondenti Latvijā visbiežāk minējuši atbildi, ka tas ir pilsoņu pienākums. Šādi norādījuši 54% aptaujāto Latvijā un 47% vidēji ES. 38% aptaujāto Latvijā un 33% ES uzskata, ka, balsojot EP vēlēšanās, var panākt izmaiņas, savukārt 31% aptaujāto Latvijā un 30% vidēji ES uzskata, ka vēlēšanās jābalso, jo viņi jūtas kā ES pilsoņi. 27% Latvijas respondentu un 31% vidēji ES norādījuši, ka sistemātiski piedalās vēlēšanās, tādēļ arī nākamgad tajās piedalīsies, bet 23% Latvijā un 29% vidēji ES kā argumentu par labu balsošanai norādījuši vēlmi atbalstīt ES.
Savukārt lūgti norādīt sešas jomas, par kurām pirmsvēlēšanu laikā nepieciešamas plašākās diskusijas, Latvijā 59% kā prioritāru vērtē ekonomiku un izaugsmi (ES 42%), 52% - bezdarba mazināšanu jauniešu vidū (ES 48%), 35% - ES pilsoņu sociālo aizsardzību (ES 32%), 32% - cīņu pret terorismu (ES 49%), 29% - drošību un aizsardzības politiku (ES 29% ), bet 28% - imigrācijas jomas regulējumu (ES 45%).
Iepriekšējas EP vēlēšanās 2014.gada maijā piedalījās tikai 30,24% Latvijas iedzīvotāju. Latvija ir viena no astoņām ES valstīm, kur vismaz puse no respondentiem atzīst, ka nepiedalījās vēlēšanās tehnisku vai personisku iemeslu dēļ. Latvijā to kā nebalsošanas iemeslu minējuši 53% respondentu.