Mamikins: Ja nebūtu ES naudas, Latvijā nebūtu ekonomikas pieauguma
Latvijai pašai nepieciešams attīstīt savu ekonomiku, jo Eiropas Savienības (ES) nauda ir kā atkarība, intervijā sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins.
Politiķis norādīja, ka pirms "Brexit" Lielbritānija maksāja un maksā ES budžetā 22 miljardus eiro, un, lai segtu iztrūkumu ES budžetā pēc Lielbritānijas aiziešanas, Vācija, iespējams, būs gatava iemaksāt papildus trīs līdz četrus miljardus vairāk. Arī Latvija norādījusi, ka maksās vairāk, tomēr svarīgi saprast, ka atpakaļ valsts saņems mazāk, uzsvēra Mamikins.
"Ja nebūtu ES naudas un fondu, Latvijā nebūtu ekonomikas pieauguma, jo visi pieauguma procenti ir no ES naudas. Šī nauda ļoti sildīja Latvijas ekonomiku, tādēļ, ja šīs naudas kaut daļēji nebūs, pieaugums nebūs tik straujš. Mēs vairs nevarēsim izdomāt Latvijā koruptīvas shēmas Ludzā, Rīgā un Ventspilī. Būs jādzīvo bez šīs naudas, un tas ietekmēs ekonomiku," brīdināja deputāts.
Eiroparlamentārietis kritiski vērtēja domu, ka Latvijai būtu jālūdzas ES daudzgadu budžeta sarunās, cīnoties par prioritātēm, jo uzskata, ka valstij ir pazemojoši stāvēt "kā pie baznīcas un lūgt naudu". Viņš atgādināja, ka nākamgad Latvija būs pilntiesīga ES dalībvalsts jau 15 gadus, tādēļ valstij pašai jāattīsta sava ekonomika, jo ES nauda ir kā atkarība.
"No otras puses, mēs nevarēsim veikt izrāvienu ekonomikā, ja neatvērsim darba tirgu, pārskatot valodas un citas prasības pret ārvalstniekiem, citādi pie mums neviens nebrauks. Arī nodokļu slogs ir jāsamazina. Ārpolitiski sarunās par prioritātēm neko nevarēsim izdarīt ne paši, ne Padomes līmenī, ne sarunās ar Eiropas Komisiju (EK), jo neesam viena valsts, bet esam 28 valstis," uzsvēra Mamikins.
Pēc viņa domām, Skandināvijas valstu priekšlikumi, ka nākamajā gadā finanšu palīdzība būtu jāpiesaista IKP pieaugumam, šo valstu skatījumā ir taisnīgi, bet Latvija viennozīmīgi saņemtu mazāk līdzekļu, kas varētu būt pat mazāk nekā viens miljards eiro. Savukārt pašvaldību līmenī tiekot runāts par to, lai nauda kohēzijas projektiem tiktu iedota tiem reģioniem, kuriem IKP pieaugums ir mazs.
"Tas nozīmētu, ka Rīga neko nesaņemtu. Februārī, lidojot uz Briseli, bija pilna lidmašīna ar pašvaldību pārstāvjiem, kas devās uz Briseli mēģināt pārliecināt Briseles kolēģus EK, ka Latvijai būtu kaitīgs princips, ka tikai neattīstītie reģioni saņems naudu. Tomēr "Brexit" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē jau ir pateicis, ka naudas ir tik, cik tās ir, tādēļ būs jāsamazina arī kohēzijas projekti," sacīja EP deputāts.
Komentējot to, cik racionāli un godprātīgi Latvija ir izlietojusi līdz šim no ES saņemto naudu, deputāts minēja, viņaprāt, gan labus, gan sliktus piemērus. Piemēram, Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī uzskatāms par lielisku projektu, savukārt bet e-veselība uzskatāma par negodu un postu.
"Ludzā ir nobruģēti lieliski ceļi, bet bezdarba līmenis īsti nav krities. ES nevar tērēt naudu konkrētas nozares atbalstam, jo tas uzreiz būtu konkurences pārkāpums. Ir iespējams nobruģēt ceļu, nopirkt jaunus autobusus, aprīkot skolā ķīmijas kabinetus, bet nav iespējams uzbūvēt jaunu rūpnīcu par ES naudu. Tādēļ cilvēki brauc uz Rietumiem, kur dzīves līmenis un minimālā alga ir lielāka," pieļāva Mamikins, piebilstot, ka latviešu un krievu vidusmēra skolēna sapnis ir pabeigt skolu un aizbraukt no Latvijas, jo jaunatne netic valsts nākotnei, kas ir nožēlojami.