Cīnoties ar naudas atmazgāšanu, ES prasīs atklāt uzņēmumu faktiskos īpašniekus

© Sputnik/Scanpix

Deputāti ceturtdien pieņēma noteikumus, kas nākotnē katram interesentam ļaus iegūt informāciju par ES darbojošos uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem, informēja Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Parlaments ar 574 balsīm pret 13, 60 deputātiem atturoties, apstiprināja pērn decembrī panākto vienošanos ar ES Padomi. Tā paredz arī stingrāku virtuālo valūtu - tādu kā Bitcoin - regulējumu, lai novērstu to izmantošanu naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā.

Vienošanās ir piekto reizi atjaunina ES naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvu. Noteikumi izstrādāti, reaģējot uz 2015. un 2016. gada terora aktiem Parīzē un Briselē, ka arī Panamas dokumentos atklāto informāciju.

Iespēja piekļūt informācijai par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem palīdzēs izskaust “pastkastīšu firmu” izmantošanu naudas atmazgāšanā vai nodokļu apiešanā. Šī prakse izpelnījās plašu uzmanību, atklātībā nonākot tā dēvētajiem Panamas dokumentiem.

Noteikumi paredz, ka atsevišķi interesenti - piemēram, pētnieciskie žurnālisti un nevalstiskās organizācijas - varēs piekļūt arī informācijai par trastu īpašniekiem. Dalībvalstis saskaņā ar saviem likumiem varēs nodrošināt arī plašāku piekļuvi informācijai.

Jaunie noteikumi arī mazinās anonimitāti, kas parasti tiek saistīta ar virtuālo valūtu izmantošanu. Virtuālo valūtu apmaiņas platformu un depozitāro maku pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina, lai tiktu piemērotas klientu uzticamības pārbaudes, līdzīgi kā tas notiek bankās.

Šādu pakalpojumu sniedzēji, kā arī valūtas maiņas un čeku iekasēšanas punkti un trasta vai sabiedrības pakalpojumu sniedzēji tiks licencēti vai reģistrēti.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.