Pēc netīkamā EK ziņojuma sekos jaunas rekomendācijas

Eiropas Komisija maijā nāks klajā ar jaunām rekomendācijām Latvijas valdībai. Tāda ir kārtība – vispirms ziņojums par sasniegumiem vai neveiksmēm iepriekšējā gadā un tad atkal jauni ieteikumi. Ziņojums par 2017. gadu ir diezgan kritisks, un finanšu ministre Dana ReiznieceOzola to ņēmusi pie sirds. Neesot korekts.

Tomēr, kā Neatkarīgajai skaidro Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecībā - pārrakstīts tas netiks. Dokumenta faktoloģiskā daļa pirms gala versijas publiskošanas tika saskaņota ar Latvijas pusi, tostarp Finanšu ministriju. Savukārt viss pārējais esot Eiropas Komisijas viedoklis. Pārstāvniecības preses cilvēks Kaspars Kreics piebilst, ka šāds dokuments tiek rakstīts par katru dalībvalsti un te neesot runas par kādām sankcijām, kas varētu sekot par rekomendāciju neizpildīšanu. Turklāt Latvijas gadījumā Eiropas Komisija akcentē, ka progress reformu ieviešanā ir bijis straujāks nekā iepriekšējos gados.

Mazītiņš progress

Attiecībā uz konkrētiem izpildāmajiem rādītājiem ziņojuma pārskata tabulā visbiežāk lietots novērtējums neliels progress vai ierobežots progress. Piecu ballu sistēmā tas būtu divi un trīs. Neliels progress nodokļu samazināšanā zema atalgojuma saņēmējiem. Neliels progress nodokļu iekasēšanā. Tomēr tiek uzsvērts, ka «nodokļu administrācija ir reformēta, racionalizējot darbības un pastiprinot spējas». Tas acīmredzot VID līdzšinējās vadītājas, pāragri mirušās Ilzes Cīrules nopelns.

Ar divnieku jeb ierobežotu progresu novērtētas pārmaiņas sociālajā drošības tīklā. Minimālo ienākumu līmeņa reforma 2017. gadā netika īstenota atbilstīgi plānotajam, un nav pieņemti lēmumi par turpmākiem pasākumiem. Neliels progress izglītības jomā - profesionālās programmas reformā. 10 mācību programmas izstrādātas, vēl 174 nepieciešamas.

Neliels progress veselības pakalpojumu pieejamībā, tostarp samazinot tiešos maksājumus un gaidīšanas laiku. Valsts pārvaldes efektivitātes plāni īsti nepildās, jo pašvaldības tajos nav iekļautas. Pērn rekomendēts arī stiprināt interešu konfliktu novēršanas sistēmu maksātnespējas administratoriem. Te vērtējums ir - ierobežots progress, un uzsvērts arī, ka parlaments pārtraucis darbu pie likumprojekta par trauksmes cēlēju aizsardzību.

Toties nabadzība rūk

Attiecībā uz valsts mērķiem, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam, ziņojumā apskatīti vairāki rādītāji. Nodarbinātības līmenis strauji aug un kompensē darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās ietekmi. Mērķis ir 73%, bet pērn 3. ceturksnī sasniegti jau 75,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Labā vēsts vismaz uz papīra, ka Latvija ir sekmīgi cīnījusies ar nabadzību: to cilvēku skaits, kurus apdraud nabadzība un/vai kuri dzīvo bezdarbnieku mājsaimniecībās, ir samazinājies par 125 000 salīdzinājumā ar 2008. gadu, tādējādi Latvija ir sasniegusi savu mērķi attiecībā uz nabadzības samazināšanu. Šajā kompaktajā ailītē netiek apskatīts jautājums, vai nabagie kļuvuši drusku bagātāki vai arī izceļojuši no valsts. Piemēram, čigānu kopiena, kas ar retiem izņēmumiem vienmēr bijusi trūcīga, šo gadu laikā ir faktiski atstājusi Latviju. Tāpēc Kurzemes zivju fabrikās tik katastrofāli trūkst darbaroku.

Latvijas ekonomikas izaugsmi Eiropas Komisija novērtējusi kopumā pozitīvi. Ziņojuma kopsavilkumā minēts, ka valstī vērojams ražīguma pieaugums, veiktas vairākas reformas nozīmīgās jomās, taču zināmus riskus rada straujš algu pieaugums. Pērn IKP kāpums valstī pārsniedzis 4%. Tālāk tas vairs nebūs tik straujš. Šajā gadā Eiropas Komisijas analītiķi prognozē 3,5%, 2019. gadā - 3,2%. Kāps inflācija, un trūks darbaspēka.

No malas labāk redzams

Komisijas komentāros arī atrodami mājieni par to, kādi uzdevumi varētu būt gaidāmi jaunajās rekomendācijās. Nodokļu sadaļā norādīts, ka nodokļu kopējā apjoma samazinājumu tikai daļēji kompensē akcīzes celšana un nodokļu administrācijas uzlabošana. Naudas trūkstot veselības aprūpei un sociālajai palīdzībai. «Tajā pašā laikā pietiekami netiek izmantots no īpašuma nodokļiem gūto ieņēmumu potenciāls.» Šobrīd nekustamā īpašuma nodoklis pilnībā aiziet pašvaldības budžetā. Latvijas pilsoņi vāc parakstus par vienīgā mājokļa neaplikšanu ar nodokli. Acīmredzot arī Eiropas Komisijai šajā jautājumā būs savs viedoklis. Cits sāpīgs temats, ko aktualizē komisija, ir izglītība: «Kvalitatīvas izglītības pieejamība joprojām ir atkarīga no dzīvesvietas un skolas veida. Skolēnu skaita samazināšanās dēļ vajadzētu samazināt skolu un skolotāju skaitu, kas ļautu palielināt skolotāju algas un specializāciju.»

Finanšu ministres Danas ReizniecesOzolas neapmierinātību izraisīja Eiropas Komisijas pārmetums par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības mazināšanu. Jāatgādina, tas attiecas uz tiem, kuri saņem algu aploksnē, apejot valsts nodokļu sistēmu. Vēl nepatika aizrādījums par nepietiekami palielinātiem kapitāla nodokļiem un neklausīšanu Pasaules Bankas ieteikumiem.

Aģentūra LETA atstāsta, ka ministres skatījumā daudzi jautājumi ziņojumā atspoguļoti nekorekti. Tāpēc viņa šajās dienās komisijas pārstāvjus aicinājusi uz tikšanos, cerot uz ziņojuma pārskatīšanu.

Vēl vakar Eiropas Komisijas pārstāvis vēstīja, ka nekāda pārskatīšana nenotiks. Vienkārši jāstrādā tālāk.

Pēc savas uzbūves un mērķa šis ziņojums ir kritikas dokuments, ko atliek vien ņemt vērā naivā cerībā, ka eirokrātiem no Briseles augstumiem viss redzams labāk.