Rēķins Eiropas politikas restorānā būs jāapmaksā
Kamēr austrumeiropieši plēšas par lielākiem platībmaksājumiem un kohēzijas fonda saglabāšanu pašreizējā apjomā, bagātās rietumvalstis grasās pārmest ES fondu budžeta lielāko masu uz programmu, no kuras pašas arī ekskluzīvi barojas – Horizon jeb Apvārsnis, kas finansē zinātni, pētniecību un attīstību. Tas ir daudz modernāks avots, no kura jaunajā ES finanšu periodā varētu pasmelties arī Latvija. Ja vien mūsu pašu valdība noteiks attiecīgas prioritātes un izdarīs nepieciešamās reformas.
Latvijas pozīcija, dodoties cīņā par savu aploksni ir pilnīgi utopiska. Prasām lielāku finansējumu platībmaksājumiem, kas ir zemes īpašnieku bagātības avots, un nesamazināt naudu kohēzijai, kas ir dalībvalstu ekonomisko atšķirību izlīdzināšanas instruments. Apstākļos, kad Lielbritānija ar visu savu artavu stājas laukā no savienības, kopējais budžets saruks. Taču tikpat fantastiskas un neizpildāmas ir Eiroparlamenta gaidas - Eiropas Komisijai formulētais darba uzdevums.
Ciemos pie Etingera
Šajā plenārsesijā tiek pieņemtas divas rezolūcijas saistībā ar nākamo daudzgadu budžetu, kas sāksies pēc 2020. gada. Kādās jomās ieguldīt, kā vairāk nopelnīt? Un abas šķietami pretrunā viena otrai. Izdevumu griestiem jāpieaug no 1% līdz 1,3% no ES iekšzemes kopprodukta. Tātad krietni jāpārsniedz triljons eiro, lai ne tikai turpinātu trekni piebarot lauksaimniecību un daudz liesāk kohēziju, bet arī finansētu jaunās vajadzības - drošību, aizsardzību un migrācijas regulāciju. Vienlaikus otra rezolūcija par pašu resursiem paredz «nepalielināt slogu ES nodokļu maksātājiem». Tā vienlaikus runā par jaunu nodokļu ieviešanu un Brexit iztrūkuma kompensēšanu. Bet trūks vismaz 13 miljardi eiro.
Eiropas Komisijas budžeta komisārs Ginters Etingers vakar plenārsēdes debatēs aicināja parlamentāriešus uz mērenību savos politiskajos pasūtījumos. «Iedomājieties, ka mēs ar Junkera kungu un pārējo komisiju esam restorāna virtuve, oficianti, pavāri. Ja jūs pasūtīsiet ļoti daudz - Erasmus programmu trīskāršot, Apvārsni un tā tālāk, mēs to visu jums nesīsim, bet arī sagaidīsim, ka tas tiks apmaksāts - kā jau restorānā.» Šī ir vēsts Eiropadomei - ja gribam vairāk tērēt, nepieciešami lielāki ienākumi.
Kā Neatkarīgajai atzina viens no Etingera restorāna viesiem, eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš: «Parlamenta viedoklis šobrīd ir sapņu pozīcija. Tas nav reāli.» Gan dāsni apmaksāt jaunās iniciatīvas, gan saglabāt vecās politikas līdzšinējā apjomā.
Latvijai jāmeklē lauku niša
Īpašs stāsts ir par Eiropas lauksaimniecību: tās budžets ir milzīgs - 38% no kopējā ES budžeta jeb 408 miljardi. Ja Nīderlandei un Grieķijai to samazinās, no Latvijas viedokļa būs visai grūti pierādīt, ka mums pienākas nozīmīgs pieaugums. Runa varētu būt vienīgi par nesamazināšanu. Neviena cita argumenta par labu lielākiem tiešmaksājumiem nepastāv, vienīgi taisnīgums salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm. Industriālajā lauksaimniecībā cilvēkus aizstāj roboti, lauku iedzīvotājiem darbavietu nav. Liela daļa aramzemes pieder ārzemniekiem. Tātad Latvijas tiešmaksājumu peļņa nonāk Vācijā, Skandināvijā.
«Ja runājam par nodarbinātību un labklājību, lauksaimniecība nebūs tā, kas Latviju cels uz augšu,» piekrīt Krišjānis Kariņš. Viņa kolēģi Artis Pabriks un Inese Vaidere gan iebilst, ka arī lauksaimniecībā ir potenciāls, tikai nepieciešama specializācija. Latvija lieliski varētu fokusēties uz bioloģisko lauksaimniecību, jo pēc tās produkcijas vienmēr ir un būs pieprasījums. Turklāt bioloģiskajai nav nepieciešamas milzīgas vienlaidu platības. Arī 15 hektāros iespējams produktīvi saimniekot, un tas nozīmē, ka cilvēkiem atkal būtu darbs.
Simpātiskas valsts komplekts
Ievērojami lielākas attīstības iespējas paver kohēzijas finansējums, kas sniedz atbalstu daudzām un dažādām jomām. Latvijas gadījumā - pārāk daudzām. 4,4 miljardi tiek sadalīti desmit virzienos, katram pa druskai. Turklāt prāvas summas vēl nonāk klimata un vides aprūpē (37%), kas nenes nekādus būtiskus augļus ekonomikā, bet sliktākajā gadījumā pat piebaro OIK shēmotājus. Naudas, piemēram, uzņēmējdarbības atbalstam vai pētniecībai, tehnoloģijām un inovācijām - nesalīdzināmi mazāk. Bet vajadzētu. Tieši zinātne un pētniecība ir tā vienīgā joma, kur jaunajā ES budžeta periodā gaidāms naudas pieaugums. Tas tādēļ, ka programmā Apvārsnis jau šajā periodā pieejami 80 miljardi eiro un būs vēl vairāk. Bet Austrumeiropa no šī kāruma saņem vien nieka 3%. Latvijas daļa tikpat kā nekāda. Kā skaidro Krišjānis Kariņš, lai pie šīs naudas tiktu, Latvijai ir nekavējoties jāorganizē revolūcija augstākās izglītības, zinātnes un pētniecības nozarē. No 50 institūcijām jāuztaisa piecas, jānoalgo spēcīgi projektu rakstītāji, un tad varēsim cerēt uz kārtīgu finansiālu atdevi Latvijas ekonomikā, vēl sajūdzot to kopā ar kohēzijas naudu. Taču kohēzijas naudai nepieciešams lietderīgāks ieguldījums. Deputāte Inese Vaidere kā piemēru min vides politiku. Latvija nevis jāpārveido milzīgā brīvdabas muzejā, bet jāattīsta zaļā ekonomika, neaizmirstot ekonomiku.
Katrā ziņā jaunas videi draudzīgas tehnoloģijas, ko tirgot ārzemniekiem, un bioloģiskā lauksaimniecība nav slikts komplekts tādai simpātiskai valstij kā Latvija.