Tā dēvētajai Stambulas konvencijai nav nekādas saistības ar Latvijas pienākumiem pret Eiropas Savienību. Kaut gan nosaukums līdzīgs, organizācija pavisam cita – Eiropas Padome. Tā sevi dēvē par Eiropas vadošo cilvēktiesību organizāciju. Ja Latvija konvenciju ratificēs, bet nepildīs, sekas, iespējams, būs nepatīkamākas, nekā atstājot šo dokumentu tur, kur tas ir pašlaik – dziļā diskusiju purvā.
Eiropas Padomei ar Eiropu saistība nosacīta, jo dalībvalstu areāls krietni pārsniedz Eiropas kontinenta ģeogrāfiskās robežas. 47 valstis, turklāt arī tādas, kas atrodas citos kontinentos - ASV, Kanāda, Meksika, arī Krievija. Un tāpat kā Apvienoto Nāciju Organizācija, šis raibas valstu klubiņš visai bieži nespēj vienoties par kopējiem lēmumiem. Atšķiras intereses, atšķiras vērtības, un tā notiek arī Stambulas konvencijas gadījumā. Pārāk daudziem intīmiem zemtekstiem bagāts dokuments. Latvijas valdības līmenī asākās diskusijas notiek starp Vienotības vadīto Labklājības ministriju un Nacionālajai apvienībai piekritīgo Tieslietu ministriju. Un tāpat arī plašākā sabiedrībā - starp liberāļiem un konservatīvajiem. Pilns tviteris un feisbuks ar vārdu kaujām, pilni portāli un mediji ar viedokļiem un tulkojumiem.
Pārējos diskriminēt drīkst
Centrālais strīdus ābols nebūt nav vardarbība, kā varētu noprast no konvencijas pilnā nosaukuma: Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Vardarbību par sliktu esam atzīst visi, taču problēma tiek saskatīta specifisku grupu izcelšanā, kam konvencija nodrošinātu īpašu attieksmi un tiesības. Savukārt sabiedrības vairākumam - pienākumu par šīm mazākumgrupām runāt, tostarp izglītot bērnus, ka viņi tādām drīkst piederēt. Runa ir par LGBT - dažādām seksuālajām minoritātēm un arī atšķirīgiem sociālajiem dzimumiem.
Konvencijā uzskaitīti dažādi nepieļaujamas diskriminācijas veidi, tostarp tādi, kuru pamatā ir dzimums, sociālais dzimums (dzimte), dzimumorientācija, dzimuma identitāte. Savukārt konvenciju pavadošajā ziņojumā uzskaitītas personas, kas uzskatāmas par neaizsargātām: «sievietes grūtniecības stāvoklī un sievietes, kam ir mazi bērni, personas ar invaliditāti, tostarp personas ar garīgiem vai kognitīviem traucējumiem, personas no laukiem vai attāliem rajoniem, narkotisko un psihotropo vielu lietotāji, prostitūtas, personas, kuras pieder nacionālajām vai etniskajām minoritātēm, migranti, tostarp nereģistrēti migranti un bēgļi, geji, lesbietes, biseksuālas personas un transpersonas, kā arī personas, kas inficētas ar HIV, bezpajumtnieki, bērni un gados veci cilvēki.» Visai raiba kompānija, kurā iztrūkst vienīgi heteroseksuālu vīriešu un vientuļu sieviešu spēka gados.
Sievietes, vīrieši u.c. dzimumi
Stambulas konvencija tās ratificēšanas gadījumā būtu pirmais Latvijai saistošais dokuments ar sociālā dzimuma definīciju: «sociāli konstruētas lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem». Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs iebilst: «Latvija neatzīst sociāli konstruētas lomas, kad persona sevi identificē ar citu dzimumu, kas nav tās bioloģiskais dzimums.» Tikai divus bioloģiskos dzimumus - sievieti un vīrieti.
Lielus strīdus raisa arī konvencijas 12.1 pants, kurā formulēti vispārējie pienākumi vardarbības novēršanā. «Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem.» Blaumaņtēva lugas ir pilnas ar sieviešu/vīriešu lomām, tautasdziesmas - ar stereotipiem par abiem dzimumiem. Savukārt tādu tautasdziesmu par LGBT vai sociālajiem dzimumiem, ar ko pirmās aizstāt, nemaz nav. Un heteroseksuālā Latvijas iedzīvotāju vairākuma ieskatā arī nevajag. Tieslietu ministrija atgādina, ka Latvija aizsargā un atbalsta dabisko ģimenes institūtu kā savienību starp vīrieti un sievieti.
Konvencijā ir arī citi diskutabli punkti. 38. pants sievietes no apgraizīšanas sargā, vīriešus ne. Suņu ausu kupēšana vairākumā Eiropā valstu ir aizliegta, savukārt zēni reliģisku apsvērumu vārdā joprojām tiek kropļoti. Vardarbība ģimenē.
40. pants paģēr dalībvalstīm sodīt «jebkādu nevēlamu verbālu, neverbālu vai fizisku seksuālu uzvedību», kuras sekas ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tātad arī neveiksmīgs flirts var tikt iztulkots par noziegumu.
48. pants aizliedz strīdos piemērot mediāciju un samierināšanu.
Vardarbība otrā plānā
Labklājības ministrs Jānis Reirs konvenciju ir parakstījis, Latvija ir apņēmusies to pieņemt līdz šā gada beigām. Dokuments vispirms jāpieņem valdībā un tad Saeimā jāratificē. Tikai tad tā kļūs saistoša Latvijai. Ārlietu ministrija steidzina: «Konvencijas neratificēšana atstātu ietekmi uz Latvijas tēlu, daļā starptautiskās sabiedrības veidojot priekšstatu, ka Latvija nevēlas aktīvi iesaistīties jautājumu risināšanā, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, jo īpaši - vērstu uz sievietēm. Jāņem vērā arī tas, ka, ja Eiropas Savienība pievienosies Stambulas konvencijai pirms Latvijas, Latvijai jebkurā gadījumā būs pienākums konvencijā ietvertās prasības pildīt, neatkarīgi no tā, vai konvencija būs ratificēta.»
Nav gan skaidrs, kādēļ lai Eiropas Savienība tā rīkotos bez visu dalībvalstu piekrišanas. Valdības vadītājs Māris Kučinskis ir paņēmis pauzi pārdomām. LETA vēsta, ka, turpinoties ministru un ministriju strīdam, viņš vēlas, lai eksperti saliek pa plauktiņiem, «vai tas ir viedoklis, vai tie ir argumenti». Savukārt, tie, kas nekvalificējas kā eksperti, viedokļa paušanai meklē citus ceļus. Gan konvencijas atbalstītāji, gan apkarotāji. Nobalsot pret Latvijas pievienošanos konvencijai iespējams sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv. Paraksti gan krājas slinki.
Šķiet, ka vardarbība ģimenē, kas Latvijā patiešām ir sāpīga problēma, palikusi otrā plānā.