Stāsies spēkā vairāki lēmumi, kas ietekmēs iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodarbinātību, drošību

Kopumā EP 2017.gadā pieņēmis un parakstījis 74 jaunus tiesību aktus. EP Informācijas birojā uzsvēra, ka pieņemtie lēmumi ir būtiski ikvienam Eiropas Savienības (ES) un Latvijas iedzīvotājam - tādās jomās kā bizness, darbs, drošība un dzīves kvalitāte.

Lai cīnītos ar pieaugošajiem draudiem, ko rada ārvalstu kaujinieki, kuri terorisma nolūkos pārvietojas starp dažādām konfliktu zonām, kā arī tā dēvētie "vientuļie vilki", kuri plāno "solo uzbrukumus", EP februārī atbalstīja jaunos ES pretterorisma noteikumus. Līdz ar jauno pretterorisma direktīvu ir atjaunināts ES noteikumu "ietvars" par teroristu nodarījumiem un paplašināta noteiktumu darbības joma, iekļaujot jaunus draudus. Tāpat EP apstiprināja arī jaunus noteikumus, lai pastiprinātu pārbaudes uz ES ārējām robežām nolūkā uzlabot ES iekšējo drošību.

Tikmēr martā EP atbalstīja pārskatīto ES šaujamieroču direktīvu, kas paredz stingrāku kontroli pār "tukšo patronu" ieročiem un neadekvāti dezaktivētiem ieročiem, kādus izmantoja Parīzes teroraktos, pienākumu ES valstīm nodrošināt licenču izsniegšanas un atjaunošanas uzraudzības sistēmu, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu. Septembrī EP izveidoja īpašo komiteju terorisma jautājumu izpētei (TERR), lai identificētu pretterorisma pasākumu un politikas trūkumus ES.

Jūlijā EP atbalstīja pirmo ES un Kubas sadarbības līgumu, iezīmējot pagrieziena punktu abu pušu attiecībās.

Informācijas birojā skaidroja, ka iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai EP pieņēmis lēmumus gan mājas mītnē abonētā tiešsaistes satura pieejamībai jebkur Eiropā, gan bezmaksas interneta pieejamībai ES. Maijā EP apstiprināja noteikumus, kas paredz atcelt ierobežojumus piekļūt mītnes zemē abonētajam tiešsaistes saturam - filmām, TV seriāliem, mūzikai, spēlēm vai sporta pārraidēm, uzturoties citā Eiropas valstī. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji "Viaplay" vai "Shortcut" saturam varēs piekļūt, piemēram, apciemojot radus Īrijā vai viesojoties Igaunijā.

Septembrī EP apstiprināja ES shēmu bezmaksas WiFi piekļuves punktiem sabiedriskās vietās. ES finansējumu shēmas īstenošanai paredzēts piešķirt "ģeogrāfiski līdzsvaroti", projektus izvēloties to iesniegšanas secībā. Tas ļaus vairāk nekā 6000 sabiedriskās vietās visā ES - slimnīcās, bibliotēkās un citur, nodrošināt bezmaksas bezvadu internetu.

Septembrī EP arī apstiprināja 500 miljonu eiro budžeta palielinājumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai. Tā ir daļa no panāktā 1,2 miljardu eiro pieauguma 2017.-2020.gadā. Tirdzniecības jomā februārī EP atbalstīja ES-Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA), kura mērķis ir veicināt preču un pakalpojumu tirdzniecību un investīcijas. EP ziņotājs par šo jautājumu bija Latvijas eiroparlamentārietis Artis Pabriks (V).

EP septembrī apstiprināja jaunus noteikumus, lai, saskaroties ar gāzes piegādes krīzēm, ES valstis varētu iedarbināt īpašu pārrobežu palīdzības mehānismu. Saskaņā ar regulu, prioritāte būs pietiekama gāzes piegāde mājsaimniecībām, centralizētās apkures iekārtām un tādiem būtisku sociālu pakalpojumu sniedzējiem kā, piemēram, slimnīcām. Krīzes skarta dalībvalsts varēs iedarbināt varēs aktivizēt solidaritātes mehānismu un lūgt palīdzību citām valstīm.

Bet oktobrī EP apstiprināja noteikumus, kas ļaus ievērojami ātrāk noteikt jaunu psihoaktīvo vielu kā "spaisa" nodarīto kaitējumu un nepieciešamības gadījumā ierobežot to apriti ES līmenī. Sodi par ražošanu un izplatīšanu tiks pielīdzināti sodiem par citu aizliegto vielu apriti. Jaunie noteikumi arī stiprina Eiropola lomu, nosakot organizētās noziedzības iesaisti narkotiku ražošanā un izplatīšanā.

Tāpat oktobrī EP atbalstīja vienotas elektroniskas sistēmas izveidi, kas paātrinās pārbaudes uz Šengenas zonas ārējām robežām un reģistrēs visus trešo valstu ieceļotājus. Jaunajā ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS) tiks reģistrēta informācija - vārds, pirkstu nospiedumi, sejas foto, robežas šķērsošanas datums un vieta, par trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, izceļošanu vai lēmumu liegt ieceļošanu.

Savukārt novembrī EP pieņēma ES mēroga noteikumus labākai patērētāju aizsardzībai un ātrākai negodīgu tirgotāju apturēšanai. ES dalībvalstu varas iestādēm būs plašākas pilnvaras atklāt un apturēt patērētāju tiesību pārkāpumus tiešsaistē. Grozītā regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā arī ļaus saskaņotāk rīkoties ES mērogā. Tāpat EP atbalstījis Eiropas Pieejamības akta projektu, kas paredz padarīt pieejamākus virkni produktu un pakalpojumu cilvēkiem ar invaliditāti. Piemēram, tādus būtiskus produktus un pakalpojumus kā telefonus, biļešu automātus un banku pakalpojumus.

EP novembrī atbalstīja arī stingrākus ES noteikumus, kuru mērķis ir pasargāt ES darbavietas un uzņēmumus no negodīgas tirdzniecības prakses, kādu īsteno valstis, kas pārmērīgi iejaucas ekonomikas darbībā. Jaunie ES noteikumi ir pirmie pasaulē, kas tirdzniecības partneriem un ražotājiem ārpus ES nolūkā novērst dempingu liek ievērot starptautiskos darba un vides standartus.

Bet saistībā ar "Breksit" procesu, kur EP deputāti kā vienu no prioritātēm nemainīgi uzsver vienlīdzīgu tiesību ES pilsoņiem nodrošināšanu, EP decembrī atzinīgi novērtēja ES un Lielbritānijas kopīgo progresa ziņojumu un aicināja uzsākt "Breksit" sarunu otro fāzi. Kopumā EP līdz šim ir pieņēmis trīs rezolūcijas par "Breksit" sarunām - 5.aprīlī, 3.oktobrī un 13.decembrī. Tās izstrādāja Gija Ferhofštata vadītā EP "Breksit" koordinācijas grupa. EP piederēs galavārds par "Breksit" sarunās panākto vienošanos, kuras paredzēts beigt līdz 2019.gada marta beigām.

Informācijas birojā skaidroja, ka EP un ES Padome kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās, piemēram, ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, vidē, patērētāju aizsardzībā un citos, kas pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumdošanas iniciators, EP var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.