Kalniete: Aizejot Lielbritānijai, aizies tās 100 miljardu iemaksa ES budžetā

Priekšā ir ļoti nopietnas sarunas par jauno Eiropas Savienības (ES) budžeta ietvaru pēc 2020.gada, sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).

Komentējot ES atbalstu Latvijas lauksaimniekiem nākotnē, viņa skaidroja, ka līdz 2020.gadam spēkā ir vienošanās, kas par kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu tika panākta 2013.gadā, tomēr šobrīd nav skaidrs, kas notiks pēc 2020.gada.

"Ir jautājums, kas notiks pēc tam, jo, Lielbritānijai aizejot no ES, kopā ar Lielbritāniju aiziet arī tās iemaksa, kas ir 100 miljardu liela, un no tās naudas tiek finansēti struktūrfondi un lauksaimniecības fondi. Tās būs ļoti nopietns finansiālas sarunas par jauno budžeta ietvaru," uzsvēra Kalniete.

Eiroparlamentāriete vērsa uzmanību, ka ES prioritātes šobrīd mainās - šobrīd prioritāte numur viens ir drošība. Šajā sakarā arī Latvijai svarīgākais ir tas, kā tiek nodrošināta kontrole pār ES ārējo robežu. Tāpat, veidojot ES Aizsardzības savienību, būs nepieciešami papildu līdzekļi ES budžetā.

Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Deputāte pauda viedokli arī par oktobra sākumā vairāku valstu - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas - lauksaimnieku organizāciju kopīgi nosūtīto vēstuli ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam ar aicinājumu steidzamības kārtā rast atbalsta mehānismus lietavu skarto reģionu lauksaimniekiem.

Kalniete atzina, ka tas būs konkrētās komisijas kopīgs lēmums un atgādināja, ka Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers ir apsolījis atrast līdzekļus, lai atbalstītu Latvijas lauksaimniekus, tādēļ var sacīt, ka lauksaimnieki ir sadzirdēti.