Krievijas opozicionārs Hodorkovskis aicina baltiešus nezaudēt modrību

ATZINĪGI. Mihails Hodorkovskis atzinīgi novērtējis Sandras Kalnietes vadībā izstrādāto ETP dokumentu par tā precīzo Krievijas realitātes atainošanu © Publicitātes foto

Neilgi pirms Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām Zapad Baltijas valstu robežas tuvumā Eiropas Parlamenta (EP) lielākā politiskā – Eiropas Tautas partiju (ETP) – grupa kopā ar ekspertiem un amatpersonām, arī NATO ģenerālsekretāru, prātoja, kā veicināt Eiropas drošību un atbildēt Krievijas mestajiem izaicinājumiem, jo īpaši kiberkarā.

Konference notika Tallinā, kur, sakritība vai ne, bet vienlaikus notika arī ES valstu aizsardzības ministru neformālā tikšanās. Kā pauda Latvijas ETP grupas deputāts Krišjānis Kariņš, ar šo pasākumu Zapad priekšvakarā ietekmīgākā ETP grupa skaidri pauda, ka tā ir kopā ar Baltijas valstīm uzskatos, ka šīs apmācības notiek nevis Baltijā, bet Eiropas Austrumu pierobežā.

Tā kā viena no pamattēmām bija kiberdrošība un pretspara radīšana masīvajai Krievijas dezinformācijai un «troļļu» armijai, aprakstīt situāciju uzaicināti bija vairāki Krievijas varas opozicionāri, arī bijušais Jukos vadītājs, desmit gadu cietumā pavadījušais Mihails Hodorkovskis.

Krievijas opozicionāri: nav pretspara Krievijas dezinformācijai

Pēc M. Hodorkovska domām, nepareizi Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu «uztvert kā imperiālistu, kas vēlas iekarot jaunas teritorijas. Viņa uzdevums nodrošināt brīvas rokas Krievijā».

Tas gan neesot iemesls rietumvalstīm zaudēt modrību, jo arī cīņa par Krimu bija nevis apzināta cīņa par teritoriju vai par iespējamo NATO klātbūtni tajā, bet tas bija karš par reitingu Krievijas vēlētāju acīs. Arī turpmāk Putinam netrūks izaicinājumu «risināt iekšpolitikas problēmas ar kādu ārēju avantūru, jo ekonomiskā situācija Krievijā diez vai uzlabošoties. Viens no iemesliem - demogrāfijas pasliktināšanās. Arī nupat kārtējo reizi pagarināto ES sankciju pret Krieviju ietekme parādīsies ar zināmu laika nobīdi - pagaidām vēl Krievijai kaut kā izdodas sankciju radīto kaitējumu ražošanai, enerģētikai, militārajam sektoram mazināt, bet tas prasa neadekvātus izdevumus.

Kā Eiropas vājo punktu attiecībās ar Krieviju Hodorkovskis minēja enerģētiku. 20-30% vidējais Krievijas enerģijas patēriņš Eiropā esot normāls rādītājs, bet atsevišķās valstīs situācija ir dramatiskāka.

Otra vājā vieta - Eiropa un arī ASV vēl nav atradušas pienācīgu atbildi uz Krievijas varas iejaukšanos Eiropas informācijas telpā. Kriminālās organizācijas tiekot finansētas vai vismaz izmantotas kiberuzbrukumiem, troļļu izplatītā propaganda, kas balstīta uz atgriezenisko saikni, esot efektīvāka nekā avīžraksti. ASV Atlantijas padomes pētniece Alīna Poļakova to nodēvēja par veselu «ekosistēmu», kas ietver civilās sabiedrības organizēšanu, nevalstisko organizāciju finansēšanu, dezinformācijas, viltus ziņu izplatīšanu, manipulācijas sociālajos tīklos, demokrātisko procesu manipulācijas, kibergrupu finansēšanu u. c. Opozicionārs, organizācijas Open Russia priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Kara-Murza pauda, ka tas, ko Krievijas opozicionāri vispirms sagaida no Rietumiem, ir nevis nauda, bet dubultās morāles beigšana, atbalstot varas nozagtās naudas izmantošanu rietumvalstīs, tostarp bērnu izglītībai, atpūtai, noguldījumiem bankās un investīcijām. Arī M. Hodorkovskis bilda, ka Putins joprojām sekmīgi izmanto Rietumu banku sistēmu ne tikai savai labai dzīvei, bet arī koruptīvai ietekmei, ko apliecinot arī kāds Vācijā veikts pētījums.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais