Brisele aicina Lielbritāniju "kļūt nopietnai"

© Reuters/Scanpix

Pirmdien Briselē sākās trešā sarunu kārta par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), turpinot pieaugt satraukumam par šī procesa gaitu.

"Godīgi runājot, esmu norūpējies. Laiks ātri paiet," pirms tikšanās ar Lielbritānijas "Breksita" ministru Deividu Deivisu, pirmdien atzina Eiropas Komisijas (EK) sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.

"Mums jāsāk runāt nopietni," uzsvēra Barnjē, mudinot Apvienoto Karalisti skaidri izteikt savu nostāju visos ar izstāšanos saistītajos jautājumos.

Viņš piebilda, ka iepriekšējā nedēļā publicētie dokumenti, kuros Londona izklāstījusi savu sarunu pozīciju, "negaisina neskaidrību".

EK delegācijas vadītājs atkārtoti arī uzsvēra, ka ES "nepieņems" situāciju, kurā ar izstāšanos saistītie jautājumi netiek pienācīgi atrisināti.

Barnjē norādīja uz pagājušā gada oktobra samitā saskaņoto ES pozīciju, ka par ES un Lielbritānijas turpmākajām attiecībām būs iespējams runāt tikai pēc tam, kad būs panākts "atbilstošs progress" trijos svarīgākajos jautājumos, kas saistīti ar "Breksitu", tas ir, Apvienotajā karalistē šobrīd dzīvojošo ES pilsoņu tiesības, tā dēvētais "izstāšanās rēķins" un robeža starp Ziemeļīriju un Īriju.

EPA/Scanpix

Tikmēr Deiviss pārmeta EK stīvu turēšanos pie iepriekš formulētās pozīcijas un norādīja, ka abām pusēm jāizrāda "elastība un iztēle".

Londona pēdējo dienu laikā atkal atgriezusies pie ierosinājuma sākt sarunas par turpmākajām attiecībām, īpaši par tirdzniecību, paralēli sarunām par galvenajiem izstāšanās jautājumiem.

Lielbritānija uzsvērusi, ka tas, kā turpmāk tiks uzraudzīta Ziemeļīrijas un Īrijas robeža, lielā mērā ir atkarīgs no Apvienotās Karalistes un ES turpmākajām attiecībām.

Tikmēr amatpersonas norāda, ka šī sarunu kārta būs tikai pārejas periods uz septembrī un oktobrī paredzētajām kārtām, atzīstot, ka pirmdien uzsāktajās sarunās, domājams, pamatā tiks izskatīti tehniski, nevis politiski jautājumi.

Sarunas darba grupu līmenī par konkrētajiem jautājumiem sāksies otrdien un turpināsies līdz ceturtdienai.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais