Pārmaiņas pieredzējušajā ASV politiskajā vidē Eiropas Savienībai (ES) nesola vieglu nākotni, šādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Lietuvas Petrs Auštrevičs.
Viņš uzskata, ka ASV un ES ir jābūt stratēģiskiem partneriem tādos jautājumos kā drošība, aizsardzība un tirdzniecības attiecības. Abām pusēm būtu mazāk vienam otrs jākritizē, jābūt pragmatiskākiem un efektīvākiem partneriem, kā arī jābūt reālistiskiem, lai spētu veidot transatlantisko sadarbību, kas ir balstīta ilgtermiņa nākotnē.
"Domāju, ka ASV nav citas alternatīvas, kā skatīties uz Eiropu kā uz visuzticamāko partneri. Un mums ir tieši tāpat. Līdz ar to mēs esam vajadzīgi viens otram. Mums jāpieņem, ka būs jāiesaistās debatēs un būs zināmas viedokļu atšķirības, bet es ceru, ka spēsim vienoties par svarīgāko, par uz vērtībām balstītu transatlantisko sadarbību. Tāpēc nepārspīlēsim nesaskaņas, tā vietā vispirms skatīsimies uz to, kur mūsu viedokļi saskan," norādīja deputāts.
Viņš ir pārliecināts, ka Eiropas ģeostratēģiskā vide mainās ļoti strauji, tādēļ nepieciešams mainīt viedokli par to, kā būvēt savu nākotni, kas jādara ne tikai "Brexit" un Donalda Trampa prezidentūras dēļ. Eiroparlamentārietis sacīja, ka Eiropai ir jānodrošina sev lielāka vara arī Ķīnas ietekmes ekspansijas dēļ, kā arī redzot, kā Krievija ietekmē Eiropas politiku un ģeopolitisko situāciju.
"Es piekrītu, ka ES ir jābūt aktīvākai, tai ir jābūt savai stratēģiskajai līnijai, jo ES vēlas būt globāls spēks. Lai ES tāds būtu, tai ir pašai jākontrolē notikumu attīstība, nevar tikai sekot tiem līdzi," skaidroja Auštrevičs.
Joma, kurā ASV un arī Japānas un Dienvidkorejas tirgus šobrīd ir priekšā ES, ir 5G datu pārraide. "Šeit nav runa tikai par šo valstu noķeršanu, tas ir ļoti svarīgi Eiropas ekonomiskajai nākotnei, īpaši mazākām valstīm, arī Baltijas tirgiem ir ļoti svarīgas šādu sakaru sniegtās iespējas. Mums ir jāspēj ieviest jaunas tehnoloģijas, cik ātri vien iespējams," uzsvēra eiroparlamentārietis.
Komentējot ES panākumus Afganistānā, ES delegācijas sarunām ar Afganistānu vadītājs uzsvēra, ka ES šai valstij ir lielākais starptautiskais donors un sniedz lielu atbalstu, proti, vairāk nekā 200 miljonus eiro katru gadu. Šī palīdzība Afganistānai ir ļoti vajadzīga, lai tā spētu izveidot ilgtspējīgu valsti, teica deputāts.
"Starptautiskā palīdzība veido 80% no Afganistānas valsts budžeta. Mēs esam apņēmības pilni turpināt atbalstu Afganistānai un saprotam, ka politiskajām pārmaiņām ir nepieciešams laiks - lai tā spētu izveidot valsti, kas ir pašpietiekama, lai risinātu politisko dialogu un spētu tajā iesaistīt visas tautas, kas dzīvo šajā valstī, apvienojot tās vienotā Afganistānas tautā," skaidroja eiroparlamentārietis.
Viņš vērsa uzmanību uz ES palīdzību cīņā pret korupciju un ekonomikas pārbūvē, radot darbvietas. Vienlaikus deputāts atgādināja, ka Afganistānai ir jāsaskaras ar nepieredzētiem izaicinājumiem drošības jautājumos, situācija joprojām ir ļoti trausla, īpaši pēc NATO spēku izvešanas.
"Afganistānas spēki joprojām ir pārāk vāji, lai spētu stāties pretī lielajam spiedienam no teroristiskiem grupējumiem, kā arī migrācijas radītajiem izaicinājumiem. Daudz afgāņu atgriežas savā zemē no kaimiņvalstīm, no Irānas un Pakistānas. Mums ir jāpalīdz šiem cilvēkiem atkal apmesties Afganistānā un palīdzēt savai valstij sasniegt jaunu valstiskuma līmeni," sacīja Auštrevičs.
Komentējot Moldovas iestāšanās procesu ES, deputāts norādīja, ka tas vēl ir ļoti agrīnā posmā, lai varētu paredzēt laiku, kad valsts tiks uzņemta ES. Moldova šobrīd atrodas pašā ceļa sākumā, lai sāktu īstenot pārmaiņas, kuras ļautu noslēgt asociācijas līgumu ar ES. Tā ir pārdomāta programma, kas no Moldovas prasīs daudz pūļu, uzskata eiroparlamentārietis.
"Mēs redzam labus rezultātus dažās jomās, tomēr par daudzām lietām ir pāragri runāt, kamēr redzam pašreizējo korupcijas līmeni un vispārējo politisko situāciju valstī. Tāpēc prognozēt kaut ko pat piecu vai desmit gadu nākotnē joprojām ir pāragri. Es vēlētos redzēt lielākus Moldovas panākumus, īstenojot reformas, pirmām kārtām, politiskas reformas," teica Auštrevičs.
Viņaprāt, Moldovai ir jāizraujas no oligarhu sagrābtas valsts imidža un kādu dienu ir jākļūst par ES dalībvalsti. Tomēr tas notikšot tikai tad, kad tā būs sasniegusi noteikta līmeņa politisko, ekonomisko, sociālo un tiesisko saskaņu ar ES.