ES Tiesas lēmums var apdraudēt Lielbritānijas tirdzniecības līgumu ar ES

Lielbritānija cer pēc izstāšanās no ES ātri noslēgt jaunu tirdzniecības līgumu ar bloku, taču ES Tiesas lēmums var sarežģīt šo plānu.

ES Tiesa lēma, ka visus tirdzniecības līgumus, kas ietver ārpus tiesas strīdu noregulēšanas sistēmas, jāratificē visām dalībvalstu nacionālajām un reģionālajām varasiestādēm.

Tiesas paziņojumā norādīts, ka brīvās tirdzniecības līgumu ES un dalībvalstis var noslēgt tikai kopīgi.

ES Tiesas lēmums attiecās uz ES un Singapūras līgumu, kas tika parakstīts 2013.gadā, taču tas kļūs par precedentu nākotnes līgumiem, tostarp līgumam ar Lielbritāniju.

Nevalstiskas arbitrāžas sistēmas ir būtiska starptautisko tirdzniecības līgumu daļa. Tiesību aktīvisti gan tās asi kritizē, uzskatot, ka tās kalpo korporatīvajām interesēm.

Beļģijas Valonijas reģions pagājušajā gadā gandrīz nogremdēja ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu (CETA), kura izstrāde ilga septiņus gadus.

CETA tika parakstīts pērnā gada 30.oktobrī ar trīs dienu aizkavēšanos, kad Beļģijas federālā valdība beidzot spēja pārliecināt Valonijas reģionu par labu līguma atbalstīšanai.

scanpix

Šis gadījums demonstrēja briesmas, kādas tirdzniecības līgumiem var radīt garais ratifikācijas process, kas prasa balsojumus nacionālajos vai reģionālajos parlamentos.

Eiropas Komisija (EK), kas ES vārdā ved sarunas par tirdzniecības līgumiem, uzskatīja Singapūras līgumu par jaunu standartu, kas atspoguļos Briseles iegūtās lielākās tiesības.

EK plānoja, ka Singapūras līguma apstiprināšanai būs nepieciešams tikai Eiropadomes un Eiropas Parlamenta atbalsts.