Eiropas Savienība (ES) tuvākajā laikā neizjuks, jo šādas institūcijas tik ātri un vienkārši nesabrūk, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks (V).
Vērtējot Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera sagatavotos ES pārmaiņu plānus, Pabriks intervijā aģentūrai LETA atzina, ka pašreizējā ES vadība un ES valstu vadības ir pietiekami norūpējušās par to, kas notiek pasaules un Eiropas politikā. Tā rezultātā tiek meklēti veidi, kā iziet no šīs krīzes.
Laba plāna nevienam nav un tas ir saprotami, jo pasaules politiskās un ekonomiskās izmaiņas ir pietiekami nopietnas, tāpēc ES nepieciešams reāls plāns, nevis vienkāršs kosmētisks remonts, pārliecināts Pabriks.
Viņš norādīja, ka ES viena no lielākajām problēmām ir tajā, ka ilgstoši pastāv politiskās uzticības krīze un sabiedrība vienkārši nesaprot, kāds labums pastāv no ES.
Scanpix
Sabiedrība ir aizmirusi ES nozīmi, kāda tā bija pagājušā gadsimta 50. un 60.gados un tas ilgtermiņā atstājis negatīvu iespaidu, piebilda deputāts. "Politiķi šajā ziņā ir vainīgi, jo viņi bieži izmantojuši ES kā grēkāzi visām nacionālajām problēmām. Visspilgtāk tas redzams Lielbritānijā ar "Brexit", jo šajā valstī sabiedrība 20 gadus ir "barota" ar eiroskeptismu," sacīja Pabriks.
Junkera piedāvātājos piecos punktos ir iekļauti visi varianti - sākot no nekā nedarīšanas un beidzot ar reformām, kas novestu pie divu ātrumu Eiropas. Pabriks domā, ka līdz jaunajām Eiroparlamenta vēlēšanām būtu jānāk klajā ar skaidrākiem piedāvājumiem, kāds ceļš turpmāk ES ejams.
Bijušais ministrs uzskata, ka Latvijas interesēm atbilstošākie ir plāna punkti, kas radītu divu ātrumu Eiropu. Šo punktu īstenošana nozīmētu, ka ES nevajag nodarboties ar mazām problēmām, bet pievērsties daudz nopietnāku problēmu risināšanai. ES būtu jānodarbojas ar lieliem projektiem, kuros pašas valstis var ieguldīt, piemēram, robežsardzes vai ekonomisko plānu attīstīšanā, norāda Pabriks.
Neskatoties uz problēmām Pabriks uzskata, ka ES neizjuks, turklāt, viņaprāt, ES vēl nav sasniegusi savu zemāko punktu.
"Es domāju, ka ES neizjuks. Vismaz ne tuvākajā laikā, jo šādas institūcijas tik ātri un vienkārši nesabrūk. Pat Romas impērijas sabrukšanai vajadzēja simtiem gadu. Jautājums ir par to, kurā virzienā ES attīstīsies. Vai ES atbilde globalizācijas izaicinājumiem būs vājināšanās vai stiprināšanās? Šobrīd pozitīvi, ka ES ir potenciāls palikt stiprākai, taču vai ES spēs šo potenciālu izmantot, man nav atbildes. Līdz šim redzētais neliecina, ka šīs iespējas ir tikušas izmantotas. Manuprāt, ES vēl nemaz nav sasniegusi zemāko punktu. Lai reformas notiktu, ES ir jānoslīd pietiekami zemu. To pierāda prakse, un, manuprāt, mēs šo zemāko punktu vēl neesam sasnieguši. Nākotnes tendences būs atkarīgas no Lielbritānijas izstāšanās procesa un vēlēšanu rezultātiem Francijā un Vācijā," norādīja Pabriks.