Lielbritānija ir gatava šomēnes sākt oficiālu izstāšanos no ES

© scanpix

Lielbritānija joprojām ir gatava līdz marta beigām sākt oficiālu izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), piektdien paziņoja Lielbritānijas "Breksita" lietu ministrs Deivids Deiviss.

Atbildot uz jautājumu par izstāšanās procedūras sākuma datumu, Deiviss, kurš uzturas vizītē Bratislavā, uzsvēra, ka konservatīvo valdība gatava ievērot iepriekš noteikto grafiku.

Kopīgā preses konferencē Deiviss paziņoja Slovākijas premjerministram Robertam Fico, ka Lielbritānijas valdība vēlas saglabāt valstī dzīvojošo ES dalībvalstu pilsoņu tiesības.

"Lielbritānijā esošajiem [ES] pilsoņiem mēs vēlamies kaut ko, kas būtu ļoti līdzīgs vai identisks britu pilsoņu tiesībām attiecībā uz uzturēšanos, piekļuvi labklājības sistēmai," norādīja ministrs.

"Tomēr par to vienošanās būs jāpanāk mums - visām 28" dalībvalstīm, viņš piebilda.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas Lordu palāta trešdien nobalsoja par grozījumiem "Breksita" likumprojektā, kurš izstrādāts, lai sniegtu premjerministrei Terēzai Mejai parlamenta pilnvarojumu oficiāli uzsākt sarunas par izstāšanos no ES.

Par grozījumiem, kas paredz garantēt Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesības pēc valsts izstāšanās no ES, balsoja 358 pēri, bet 256 balsoja pret.

Lordu palātas pieņemtās izmaiņas tagad ir jānodod balsošanai Pārstāvju palātai, kur tās, ļoti iespējams, tiks noraidītas, ņemot vēra, ka apakšnamā vairākums ir Mejas konservatīvajiem.

Grozījumi liek valdībai garantēt, ka izturēšanās pret ES pilsoņiem, kas Lielbritānijā dzīvo legāli, "arī turpmāk būs tāda pati attiecībā uz viņu ES iegūtajām tiesībām".

Pārstāvju palāta jau pagājušajā mēnesī apstiprināja likumprojektu un var atcelt Lordu palātas izdarītos grozījumus, kad tā atkal saņems šo likumdošanas dokumentu.

Likumprojekta sūtīšana no vienas palātas uz otru var aizkavēt likuma pieņemšanu un potenciāli apdraudēt Mejas grafiku "Breksita" sarunu uzsākšanai.

Izstājoties no ES, Lielbritānija pārtrauks dalību bloka politikā, kas paredz pilsoņu brīvu pārvietošanos dalībvalstu vidū. Līdz ar to trīs miljoni ES valstu pilsoņu Lielbritānijā un miljons britu citās ES valstīs nonāks juridiski neskaidrā situācijā.

Politika

"Ja jūs man jautāsiet, vai kāda cita valdība būtu labāka, gribu atgādināt, ka mums jau bija viena valdība. Un arī to neviens īpaši nesaudzēja. Bet ja tā sapratne neatnāks šodien, tad nevajadzētu sūkstīties par spērienu ne pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, ne pēc 2026. gada Saeimas vēlēšanām," intervijā "Neatkarīgajai" teic Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Svarīgākais